Aģentūra nosauc 10 lielākos riskus pasaules ekonomikai 2022. gadā (8)

Jauni koronavīrusa varianti

Ja zinātnieki tik tiešām apstiprinās, ka omikrona paveids ir krietni lipīgāks nekā delta, bet tas izraisa mazāk smagu slimības gaitu, tā kopumā būtu uzskatāma par itin labu ziņu. Tas, savukārt, ļautu arī pārkārtot ekonomiku tā, lai tās darbība būtu līdzīgāka pirmspandēmijas līmenim, un audzēt pakalpojumu daļu, nevis preču patēriņu. Labvēlīgos apstākļos “Bloomberg” prognozē, ka tirdzniecības, fitnesa, restorānu un citu pakalpojumu pieaugums varētu palielināties par vismaz 5%, salīdzinot ar šo gadu.

Ja pasaulē radīsies vēl kāds koronavīrusa paveids, kurš būs lipīgāks un arī “smagāks” variants nekā delta, tad pasaules ekonomikā norises būs ļoti līdzīgas 2020. gada otrajam ceturksnim, kad jutīgākajās ekonomikas nozarēs būs vērojams sarukums par 10 un vairāk procentiem. Šeit gan jāpiebilst, ka pašlaik vēl nav pietiekami daudz datu attiecībā pret omikrona variantu – ļoti iespējams, ka šis scenārijs varētu būt attiecināms arī uz šo paveidu, ja tas izrādīsies bīstamāks nekā delta variants.

Inflācija ASV

Šī gada sākumā ekonomisti prognozēja, ka gada beigās inflācija diez vai būs augstāka par diviem procentiem. Tomēr – tā bija kļūda, jo patiesībā šī gada beigās inflācijas rādītājs ir aptuveni 7%. Nav izslēgts, ka šāda kļūda varētu tikt pieļauta arī prognozēs uz nākamo gadu. Pagaidām “Bloomberg” aplēses liecina, ka nākamajā gadā inflācijas rādītājs varētu būt līdz 3%. Tiek norādīts, ka sliktāko scenāriju gadījumā pasaules ekonomika varētu pietuvoties stagflācijai, nevis tālākam inflācijas pieaugumam.

ASV Federālo Rezervju sistēmas politika

Finanšu tirgiem stingrā Finanšu Rezervju sistēmas politika nozīmē nepatikšanas – it īpaši, ja finanšu tirgos rodas atsevišķi burbuļi. Ja 2022. gadā ASV regulators par trīs reizēm palielinās procentu likmi un izsludinās gatavību celt likmes līdz 2,5%, ļoti iespējams, ka nākamā gada beigās ASV būs iedzīvojusies recesijā. Un tas, savukārt, arī globālajā ekonomikā nebūs nepamanīts notikums.

Lejupslīde attīstības tirgos

Ja ASV palielina procentu likmes, tas nozīmē, ka būs vērojams zināms naudas pieplūdums dolāru aktīvos, taču – nauda aizplūdīs no attīstības ekonomikām. Attīstības valstu ekonomikām ir dažāda veida gatavība pret šādām problēmām: Saūda Arābija un Krievija no potenciālas dolāru aizplūšanas cietīs vismazāk, taču smagāk varētu klāties Turcijai, Argentīnai un Brazīlijai.

Problēmas ar Ķīnas ekonomiku

Ja Ķīna arī nākamajā gadā turpinās pieturēties pie “nulles tolerances” politikas attiecībā pret koronavīrusu, neatkarīgi no tā varianta, kā arī ņemot vērā potenciālo krīzi nekustamo īpašumu sektorā, šīs valsts ekonomiskā izaugsme nākamgad var palēnināties līdz 3%, lai gan “Bloomberg” bāzes prognoze ir 5,7%. Tas var radīt domino efektu visā pasaules ekonomikā, kā dēļ jāatgriežas pie punkta par Federālo Rezervju sistēmu – Ķīnas ekonomikas nebūšanu dēļ sāpīgus lēmumus var pieņemt arī ASV regulators.

Nestabilitāte Eiropā

Šeit jārunā ne tikai par potenciālo Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet arī par Francijas un Itālijas prezidentu vēlēšanām. Ja šajās svarīgākajās ekonomikās uzvaru gūs eiroskeptiķi, tad aizņemšanās cena no šīm valstīm kļūs dārgāka. Tāpat neapdomīgas finanšu politikas īstenošanas dēļ šīs valstis var nonākt recesijā, kādēļ eirozonas ekonomika var zaudēt 4% no IKP.

Nebeidzamais “Brexit” stāsts

Pilnvērtīgs tirdzniecības karš starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību ir mazticams (jo tas noteikti nav izdevīgs nevienai no pusēm), taču nevar izslēgt problēmas uz robežām un muitās. Ja radīsies lielas problēmas, tad arī patērētājiem jārēķinās ar kārtējo cenu kāpumu (abās pusēs).

Palīdzības programmu izbeigšana

2022. gadā, pēc UBS vērtējuma, valdības izbeigs atbalsta programmas, kas pašlaik tiek īstenotas pandēmijas dēļ. Pašlaik šo palīdzības programmu vērtība sasniedz 2,5% no pasaules IKP. Īpaši spēcīgi šis faktors tiks izjusts Lielbritānijas, Itālijas, Japānas un Kanādas ekonomikās.

Pārtikas produktu cenu pieaugums

Pie mums varam vērot cenu kāpumu pārtikas produktiem veikalos, taču – produkti ir pieejami. Tādās valstīs kā Sudānā, Libānā un Alžīrā tieši pārtikas pieejamība ir ļoti liela problēma, un eksperti norāda, ka pat 2011. gadā - “arābu pavasara” laikā pārtika vietām bija pieejamāka nekā pašlaik. Tieši šis faktors var radīt jaunus nestabilitātes draudus reģionā.

Ģeopolitika

Vissliktākais scenārijs, kāds var īstenoties, – karš starp lielvalstīm. Tomēr, ja par konvencionālu karu varam runāt teorētiski, jāskatās, kas notiek faktiski. Un faktiski problēmas var radīt tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu, kā arī ar produktu piegādi no Taivānas. Nedrīkst arī aizmirst par reģionālu sasprindzinājumu, piemēram, Turcijā vai Brazīlijā.

“2020. gadā pandēmijas radītais ekonomiskais trieciens bija sliktāks, nekā varēja prognozēt. Tā gan nebija 2021. gadā, kad daudzas valstis apbrīnojami ātri spēja atkopties. Ir nozīmīgi atcerēties – nākotnē kaut kas noteikti notiks kā prognozēts, un notiks vēl labāk, nekā gaidīts,” rezumē aģentūra “Bloomberg”.