Dace Melbārde: Eiropas Jaunatnes gadā ir jārunā arī par jauniešu mentālās veselības jautājumiem (3)

Kā informēja Melbārdes palīdze Briselē Aiga Grišāne, otrdien, 14. decembrī, Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja vienošanos 2022. gadu Eiropas Savienībā (ES) noteikt par Eiropas Jaunatnes gadu. Kultūras un izglītības komiteja panāca būtisku Eiropas Komisijas oktobra vidū piedāvātā priekšlikuma pilnveidošanu.

“Ir apsveicami, ka šodien Eiropas Parlaments dod zaļo gaismu Eiropas Jaunatnes gadam. Viena no svarīgām prioritātēm man bija nodrošināt, ka izstrādājot Eiropas Savienības institūciju un dalībvalstu plānus Jaunatnes gada pasākumiem, tiek iesaistīti paši jaunieši un jaunatnes organizācijas. Man ir būtiski, ka šajos plānos tiek likts uzsvars uz jauniešu mentālo veselību, kura jauniešu vidū ir kļuvusi par lielu problēmu kopš pandēmijas sākuma," tā Melbārde (NA).

Kā norāda Melbārde, viņa ir vairākkārt uzsvērusi, ka svarīgi nodrošināt iespēju jauniešiem pašiem izcelt tematus, problēmas un virzienus, nevis tie jāizlemj no augšas. Viņa arī atgādina, ka viņa aktīvi strādā pie šī priekšlikuma.

Melbārde uzsver, ka EP vēlējās redzēt lielāku gada budžetu, kopumā 10 miljonus eiro atvēlot 2022. gada griezumā un divus miljonus eiro 2023. gadam, tiesību aktos iestrādājot konkrētu pantu par budžetu. Gala vienošanās starp institūcijām par Eiropas Jaunatnes gadu paredz, ka ar ES programmām nesaistīts budžets būs astoņi miljoni eiro, tomēr vienlaikus būs pieeja papildu finansējumam no citām ES programmām, ja līdzekļi ļaus.

“Saistīti ar Eiropas Jaunatnes gadu ir jāizceļ Eiropas Izglītības telpa, Digitālās izglītības rīcības plāns un jaunā ALMA programma, kas paredzēta kā jauniešu pārrobežu mobilitātes shēma nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem, kuri nestrādā vai nemācās. Eiropas Jaunatnes gads var palīdzēt šīs un citas iniciatīvas veidot, ņemot vērā jauniešu izteiktās prioritātes,” uzsver Dace Melbārde.