Autoceļu padome apstiprina valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģiju

Mikromobilitātes infrastruktūra ir gājējiem un velosipēdistiem paredzēta, no autotransporta nodalīta, infrastruktūra, gan kopīga gājējiem un velosipēdistiem, gan arī atdalīta.

Mikromobilitātes stratēģijā identificētas trīs galvenās mikromobilitātes infrastruktūras prioritātes. Pirmā prioritāte identificē 10 galvenos valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršrutus. Tiem virzienos Rīga-Carnikava (10 km), Rīga-Saulkrasti (25 km) un Rīga-Valmiera (92 km) jau ir sākti izpētes darbi. Savukārt maršrutos Rīga-Ķegums (33 km), Rīga-Bauska (35 km), Rīga-Dobele (53 km), Rīga-Tukums (25 km), Jelgava-Iecava (26 km), Jēkabpils-Līvāni (22 km) un Rēzekne-Ludza (21 km) izpētes darbi sāksies nākamajos gados.

Otrā prioritāte ir apdzīvotu vietu un to sasniedzamības robežu savienojošie valsts infrastruktūras maršruti. Savukārt trešā prioritāte ir jau esošās valsts mikromobilitātes infrastruktūras savienošana un tās pilnveidošana.

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs un 13. Saeimas deputāts Jānis Butāns (JKP) norāda, ka valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģija kalpos kā vadlīnijas gan valstij, gan pašvaldībām par to, kur un kādai vajadzētu būt mikromobilitātes infrastruktūrai, lai mudinātu cilvēkus mazu attālumu pārvarēšanai doties ar kājām vai velosipēdu.

"Infrastruktūras izbūve gan ir tikai viens solis mūsdienīgas mobilitātes virzienā. Līdzi nāk pienākums to atbilstoši uzturēt gan vasarā, gan ziemā, ņemot vērā, ka mūsdienu sabiedrība šo infrastruktūru vēlas izmantot un izmantos visos gadalaikos," norāda Butāns.

Valsts mikromobilitātes infrastruktūras stratēģija ietverta Satiksmes ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību", kurš izskatīts 8.decembra Autoceļu padomes sēdē. Informatīvais ziņojums vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.