/nginx/o/2021/12/15/14261698t1hd3ec.jpg)
2021. gadā kriptovalūtu tirgus kopējā vērtība pieauga vairākkārtīgi, un arī institucionālie investori vairs neskatās uz kriptovalūtām kā uz “traku ideju”. “Forbes” vēsta, ka nākamajā gadā šo sektoru gaida ne mazāk interesanti notikumi kā šogad – hakeru uzbrukumi, metaversu karš un kriptotirgus tuvošanās valstiskam līmenim.
Kāds tad īsti bija 2021. gads kriptoindustrijā? Šogad bitkoina vērtība vairāk nekā 10 reizes sasniedza jaunus vēsturiskos maksimumus, bet kopējā kriptovalūtu tirgus vērtība pieauga četrreiz, sasniedzot trīs triljonu dolāru atzīmi, novembrī rakstīja “Bloomberg”, atsaucoties uz “CoinMarketCap” sniegto informāciju.
Otrdien gan šis rādītājs ne tuvu nav trim triljoniem (2,2 triljoni) dolāru, tomēr kopumā šāds tirgus vērtības pieaugums ir vērtējams iespaidīgs – kriptovalūta ir kļuvusi “par tādu aktīvu, kuru vairs nevar ignorēt vai uztvert nenopietni,” norāda “Bloomberg” pārstāve Hjūstonā Adžita Singha. Viņa skaidro, ka viņas vadītais “Bloomberg” ugunsdzēsēju pensiju fonds šogad lēma par labu 25 miljonu dolāru vērtām investīcijām bitkoinos un “Ethereum”.
Šis pensiju fonds nav vienīgais, kas lēmis ieguldīt līdzekļus kriptoaktīvos. Pašlaik ir 52 uzņēmumi ar kopējo tirgus vērtību 7,1 triljonu dolāru vērtībā, kuri ir uzņēmušies risku un investējuši kriptovalūtā vai ar to saistītajos finanšu instrumentos. Šo uzņēmumu vidū ir “Tesla”, “MicroStrategy” un citas. Investīciju fonds “BlackRock” sāka iepirkt bitkoina nākotnes līgumus, bet “Soros Fund Management” ģenerāldirektore Douna Ficpatrika oktobrī paziņoja, ka “fonda rīcībā ir nedaudz kriptomonētas”.
Viens no iemesliem, kādēļ institucionālie investori ir sākuši iegādāties kriptovalūtu, ir mēģinājums pasargāt sevi no strauji pieaugošās inflācijas. Tomēr Ficpatrika uzskata, ka bitkoini vairs netiek uzskatīti tikai par līdzekli, lai pasargātu sevi no inflācijas.
“Tas ir pārvarējis pēdējos šķēršļus, lai kļūtu par kaut ko masveidīgāku,” teica Ficpatrika.
“Pirms diviem gadiem fondi bitkoinus uzskatīja par neprātīgu ideju, pirms gada bija domas, ka “par “Bitcoin” varbūt lemsim vēlāk”, bet šodien jau ir situācija, kad fondi baidās zaudēt klientus, ja netiks veiktas investīcijas kriptovalūtās,” medijam “Coin Telegraph” sacīja digitālo aktīvu investīciju platformas “CoinShares” stratēģis Džeimss Baterfīlds.
Nākamajā gadā “Bitcoin” vērtība var pārsniegt 100 000 dolāru atzīmi par vienību, bet “Ethereum” – 10 000 dolāru. Turklāt – tas varētu notikt jau pirmajā pusgadā. Piemēram, 14. decembrī šo kriptovalūtu vērtība bija attiecīgi 47 500 un 3830 dolāri. Tiek norādīts, ka tuvojas pašreizējā izaugsmes cikla fināla stadija, kad kriptovalūtu cena var palielināties virs šīm vērtībām, taču pēc tam gaidāma cenas korekcija, kā dēļ var būt īslaicīgs vērtības kritums – līdz pat 50%. Tieši tāpēc investori pēdējā laikā ir samazinājuši savus pozīciju apjomus.
Kas vēl ietekmēs kriptovalūtu tirgu 2022. gadā?
Viens no galvenajiem kriptovalūtu tirgus riskiem nākamajā gadā ir hakeru uzbrukumu skaita pieaugums. 2021. gadā vien notika piecas no desmit lielākajām kriptovalūtu zādzībām vēsturē, ziņoja CNN, atsaucoties uz “Comparitech”. Tāpat reģistrēta lielākā zādzība visā decentralizēto finanšu tirgus pastāvēšanas vēsturē.
Augustā anonīms hakeris nozaga kriptovalūtu vairāk nekā 600 miljonu dolāru vērtībā no platformas “Poly Network”. Pēdējais veiksmīgais hakeru uzbrukums fiksēts decembra sākumā, kad tika nozagti vairāk nekā 150 miljonu vērti digitālie aktīvi no kriptobiržas “Bitmart”. Kopumā 2021. gadā hakeri organizējuši 169 uzbrukumus blokķēžu sistēmām, iegūstot teju septiņus miljardus vērtus aktīvus.
Tomēr tā, visticamāk, nav robeža. Nākamajā gadā hakeri varētu veikt sekmīgu uzbrukumu, kura laikā varētu tikt nozagti aktīvi miljarda dolāru vērtībā. Paredzams, ka 2022. gadā hakeru grupējumi, kurus finansē atsevišķas valstis, organizēs vairāk uzbrukumu, kuru mērķu vidū būs arī kriptoaktīvi. Galvenie ļaundaru mērķi būs iegūt privāto digitālo maciņu pieejas informāciju, kontu datus un verifikācijas kodus.
2022. gadā sāksies īsta “metaversu sacensība”. Šo tēmu šī gada nogalē aktivizēja “Facebook”, kas paziņoja par nosaukuma maiņu uz “Meta”, tādējādi ziņojot par ieceri būvēt savu digitālo pasauli.
Tiek norādīts, ka metaverss būs tā digitālā vieta, kur radīt savu digitālo tēlu, spēlēt spēles un iegādāties savam tēlam virtuālus apģērbus. Tomēr – vispirms būs jāiegādājas arī virtuāla zeme, kur savam virtuālajam “alter ego” dzīvot. Tīmekļa kompānijas jau pārdod virtuālos zemesgabalus tradicionālajiem uzņēmumiem. Tā, piemēram, izsoļu nams “Sotheby’s” jūnijā nopirka “zemesgabalu” “Decentraland” metaversā par 1,9 miljoniem mārciņu. Savukārt metaversa platforma “The Sandbox” pārdeva daļu savas “zemes” uzņēmumam “Adidas” un reperim Snoop Dog. Savukārt “Nike” vēlas radīt savu “Nikeland” pasauli platformā “Roblox”.
“Būs kārtīgs cīniņš starp metaversiem ar kriptovalūtām, spēlēm un uzņēmumiem – tādiem, kā “Meta”,” izdevumam “Business Insider” sacīja “Bitcoin Foundation” priekšsēdētājs Broks Pīrss.
Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu, aktīvi tiks izmantotas digitālās valūtas vienības jeb tokeni, kas ir svarīgas metaversu izbūvē. Tā, piemēram, “Aavegotchi” ļauj lietotājam radīt savu digitālo versiju vienā no 16 000 pieejamajām “karalistēm”, maksājot ar tokeniem. Savukārt iepriekš minētā “Decentraland” galvenā valūta ir tokeni “Mana”, ar kuru lietotāji arī var iegādāties dažādus digitālos atribūtus.
Investīciju kompānija “Grayscale” prognozē, ka 2025. gadā metaversu platformu kompānijas būs nopelnījušas vairāk nekā 400 miljardus dolāru. Pateicoties tam, lielas izaugsmes perspektīva būs “play-to-earn” (spēlē, lai nopelnītu) jeb “GameFi” (spēļu finanšu) nozare. Respektīvi – spēļu platformās būs iespējams norēķināties tokenos un nopelnīt, piemēram, uzvarot kādās virtuālās sacensībās vai arī pārdodot virtuālo īpašumu. Paredzams, ka tokenus varēs arī aizdot un tādējādi gūt peļņu no procentiem.
Tirgū jau ir vērojami vairāki veiksmīgi piemēri. Kopš 2017. gada, kad dienas gaismu ieraudzīja “Decentraland” tokens “Mana”, tā vērtība ir pieaugusi par vairāk nekā 12 000%. Lielākais pieaugums sākās tieši šogad, pēc tam, kad vairākas kompānijas paziņoja par mērķi attīstīt metaversus. Spēle “Axie Infinity” tika izdota 2018. gadā, un jau tā gada novembrī tokenu pārdošanas apjomi “spēles teritorijā” pārsniedza trīs miljardus dolāru.
Pagaidām šajā tirgū ir vērojams klusums, taču – tam ir liels potenciāls, jo paredzams, ka pieaugot metaversu lietotāju skaitam, palielināsies arī pieprasījums pēc tokeniem un dažādiem digitāliem darījumiem.
ASV Vērtspapīru un biržu komisija visu šo gadu centās saprast, kā vajadzētu kontrolēt decentralizēto finanšu tirgu un naudas plūsmu tajā. Pagaidām ASV decentralizētais finanšu tirgus ir skaitāms pie pelēkās zonas, bet kriptovalūtu kompānijas un darījumu organizētājiem ASV būs jāatskaitās nodokļu instancēm, sākot ar 2024. gadu.
Nav izslēgts, ka ASV apstiprinās kriptovalūtu tirgus kontroles noteikumus jau nākamgad. Ir vairāki projekti, kas strādā ar kriptovalūtām, kas jau izteikuši gatavību sadarboties ar ASV un citu valstu finanšu regulatoriem. To vidū ir maksājumu platformas “Circle” un “Paxos Dollar”.
“Circle” decembrī paziņoja ASV kongresam, ka uzņēmuma tokeni ir nodrošināti ar reāliem aktīviem – skaidro naudu un obligācijām. Savukārt “Paxos Dollar” skaidroja, ka tā integrēs savu infrastruktūru lielākajā Latīņamerikas finanšu kompānijā “Mercardo Libre”, kas ļaus 200 miljoniem brazīliešu pirkt un pārdot kriptovalūtu.
Neaizmirsīsim arī par Salvadoru, kas šogad kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas ļauj izmantot bitkoinus kā legālu maksāšanas līdzekli. Paredzams, ka tieši pēc gada šādas valstis būs jau sešas – Salvadorai pievienosies arī Brazīlija, Filipīnas un citas valstis.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)