Ārlietu ministrija norādījusi, ka pašlaik notiek diskusijas par Lietuvas pārstāvniecības Ķīnā un Ķīnas pārstāvniecības Lietuvā darbības tehniskajiem apstākļiem un tiek gaidīts, kamēr Ķīna pieņems lēmumu pagarināt Lietuvas diplomātu akreditāciju.
Lietuvas vēstniecība Pekinā pagaidām strādās attālināti. Arī konsulārie pakalpojumi Lietuvas pilsoņiem Ķīnā, tāpat kā līdz šim, tiks sniegti attālināti un ierobežotā apjomā.
Ārlietu ministrija norāda, ka Lietuva ir gatava turpināt diskusijas ar Ķīnu un atjaunot vēstniecības darbu pilnā apjomā, kolīdz būs panākta abām pusēm pieņemama vienošanās.
Lietuvas un Ķīnas divpusējās attiecības saasinājušās saistībā ar Pekinas iebildumiem pret Viļņas centieniem veidot ciešākas attiecības ar Taivānu.
Pekinu saniknojis Lietuvas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna", jo Ķīna cenšas nepieļaut nekādus Taivānas mēģinājumus darboties kā neatkarīgai valstij. Citviet pasaulē šādu pārstāvniecību nosaukumos tiek izmantots Taivānas galvaspilsētas nosaukums "Taibei", respektējot Pekinas īstenoto "vienas Ķīnas" politiku, kas neļauj Taivānu uzskatīt par atsevišķu valsti.
Augustā Ķīna atsauca uz konsultācijām savu vēstnieku Viļņā un vienlaikus pieprasīja atsaukt arī Lietuvas vēstnieku Pekinā. Lietuvas vēstniece Ķīnā Diāna Mickevičiene Lietuvā uz konsultācijām atgriezās septembra sākumā.
Taivānas pārstāvniecība Viļņā tika atklāta 18.novembrī, bet drīz pēc tam Ķīna pavēstīja, ka pazeminājusi diplomātisko attiecību līmeni ar Lietuvu, proti, vienas valsts intereses otrā turpmāk pārstāvēs nevis vēstnieks, bet zemāka ranga diplomāts - pilnvarotais lietvedis.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.