Parlaments no amata atbrīvo tiesnesi Ozerski; darba kārtībā arī pieprasījums par Golubevas demisiju (12)

Ozerskis no amata tiks atbrīvots ar 2022.gada 17.janvāri.

Viņa vārds iepriekš izskanējis saistībā ar iespējamo plaģiātu doktora disertācijā.

Jau vēstīts, ka aktīvistu grupa no Krievijas atklājusi, ka Daugavpils tiesas tiesneša, Daugavpils universitātes (DU) docenta Ozerska 2008.gadā Sanktpēterburgā aizstāvētajā doktora disertācijā 75% teksta veido plaģiāts, vēstīja TV3 raidījuma "Nekā personīga".

Krievijas akadēmisko sabiedrību pēdējos gados satricinājuši vairāki plaģiāta skandāli - aktīvistu grupa "Dissernet" tur atklājusi vismaz 11 000 zagtu doktora disertāciju un vēl tikpat zinātnisku publikāciju, kurās konstatēts plaša mēroga plaģiāts. Viens no šādiem darbiem esot arī Ozerska doktora disertācija.

Pēc Krievijas likumiem atņemt diplomu autoram vairs nevarot, lai arī plaģiātu medniekiem neesot šaubu, ka Ozerska darbs "Tiesiskuma sistēma Vācijā imperiālā federālisma apstākļos" ir norakstīts no divus gadus agrāk aizstāvēta Romāna Andropova darba par tiesību kodifikāciju Vācijā. Līdz pat 70.lappusei teksts vārds vārdā sakrīt, tad septiņas lappuses pārkopētas no cita pētījuma, kam atkal seko 17 lappuses ar Andropova tekstu, bet 30 lappusēm autors nav zināms, iespējams, tas bijis pats Ozerskis. Pēc tām 24 lappuses atkal pārkopētas no citiem darbiem, vēstīja "Nekā personīga".

Pats Ozerskis "Nekā personīga" atzina, ka viņš savā disertācijā ir izmantojis citu autoru darbus, bet iekļāvis atsauces uz tiem. "Protams, mēs varam izmantot vairākus un dažādus avotus, rakstot par savu disertāciju. Pats galvenais, lai mums būtu atsauces. Uz šo autoru ir atsauces. Nekur normatīvā aktā nav norādes, cik reizes man vajag to pašu atkārtot. Bet, protams, saturiski tā ir pavisam cita disertācija," apgalvoja Daugavpils tiesas tiesnesis.

TVNET vēstīja, ka tiesnešu ētikas komisija līdz šim nebija sākusi pārbaudi par izskanējušo informāciju par tiesneša un DU pasniedzēja Ozerska iespējamo plaģiātu savā 2008.gadā Sanktpēterburgā aizstāvētajā doktora disertācijā, novembra sākumā informēja Tiesnešu ētikas komisijā.

Pirms mēneša komisijas rīcībā nebija nekādu konkrētu faktu par šo situāciju, līdz ar to nav pamata jebkādu darbību sākšanai no Tiesnešu ētikas komisijas puses.

Tiesnešu ētikas komisijā informēja, ka viņu kompetencē nav pierādījumu vai informācijas meklēšana un vākšana, bet gan tiesneša rīcības atbilstības tiesnešu ētikas normu prasībām vērtēšana. Tiesnešu ētikas komisija izskata konkrētus iesniegumus par konkrētiem faktiem.

Saeima noraida opozīcijas deputātu ieceri uz ierobežotu laiku samazināt PVN likmi elektroenerģijai

Saeimas vairākums šodien noraidīja četrus opozīcijas deputātu sagatavotus likumprojektus, kuri paredzēja uz ierobežotu laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi elektroenerģijai, gāzei vai koksnes kurināmajam.

Parlamentārieši noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvju sagatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kā arī likumprojektu, kuru izstrādāja "Republikas" un "Neatkarīgo" frakcijas deputāti.

ZZS deputāti aicināja noteikt, ka no 2022.gada PVN samazināto likmi 5% apmērā piemēro elektroenerģijai, tās pārvades pakalpojumiem, sadales pakalpojumiem, kā arī obligātā iepirkuma komponentēm.

Savukārt "Republikas" un frakcijas "Neatkarīgie" deputāti piedāvāja noteikt šādus atvieglojumus līdz nākamā gada 1.jūnijam. Tāpat "Republikas" un "Par cilvēcīgu Latviju" pārstāvji rosināja piemērot 5% PVN likmi dabasgāzei.

ZZS deputāts Armands Krauze rosināja kolēģus balsot par viņu izstrādāto likumprojektu, sakot, ka nevajag iedzīt parādslogā lielāko daļu iedzīvotāju. Tikmēr Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA) akcentēja, ka jau šobrīd ir pieņemti dažādi atbalsta instrumenti, kuri palīdzēs ne tikai iedzīvotājiem, bet arī uzņēmējiem.

Saeima šodien izsludināja vēl vienu attālināto ārkārtas sēdi, kurā tika izskatīti vēl divi opozīcijas deputātu sagatavoti likumprojekti, kuri paredzēja noteikt atbalsta risinājumus šā brīža enerģētikas krīzei. Frakcijas "Neatkarīgie" deputāti atkārtoti rosināja samazināt PVN likmi gāzei un elektroenerģijai, savukārt ZZS deputāti iesniedza grozījumus, kas paredzēja piemērot nodokļa samazināto likmi 5% apmērā koksnes kurināmā piegādēm, ja tā faktiskais patērētājs ir iedzīvotājs, kas pērk un patērē koksnes kurināmo mājsaimniecības vajadzībām.

ZZS piedāvāja piemēro 5% PVN likmi malkai apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā, koksnes šķeldām vai skaidām, zāģskaidām un koksnes atlikumiem, kā arī zāģskaidu un koksnes atlikumiem aglomerētu vai neaglomerētu brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā.

Opozicionāri arī rosināja piemērot nodokļa samazināto likmi 5% apmērā siltumenerģijas piegādei, ja tās faktiskais patērētājs ir iedzīvotājs, kas pērk un patērē siltumenerģiju mājsaimniecības vajadzībām.

Kā ziņots, pirmdien koalīcijas sadarbības sanāksmē partneri izskatīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu piemērot samazināto PVN elektroenerģijai un gāzei, tomēr koalīcija par to nespēja panākt vienošanos. Vienlaikus panākta vienošanās samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu, pirmdien preses konferencē pēc valdību veidojošās partiju sadarbības sanāksmes atklāja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministrs atgādināja, ka jau par 65% samazināts obligātā iepirkuma komponentes maksājums elektrības rēķinos, ieviests 20 eiro pabalsts ziemas mēnešos vakcinētajiem senioriem, kuri saņem vecuma pensijas, kā arī palielināts finansiālais atbalsts aizsargāto lietotāju kategorijā iekļautajām iedzīvotāju grupām.

Šonedēļ koalīcija lēmusi divu dienu laikā izstrādāt jaunu piedāvājumu, ko jaunnedēļ piedāvāt valdībai. Tas sevī ietvertu plašu atbalstu, kas saistās ar sadales tīkla tarifa samazināšanu līdz apkures sezonas beigām. Pēc viņa teiktā, tas atstātu pozitīvu iespaidu uz uzņēmējiem. Tāpat partneri vienojušies piemērot mājokļa valsts pabalstu lielākam saņēmēju lokam, paplašinot šī atbalsta saņēmēju noteikumus un apjomus.

Saeima balsos par opozīcijas pieprasīto iekšlietu ministres Golubevas demisiju

Šodien Saeima balsos par partijas "Likums un kārtība" (LuK) deputātes Karinas Sprūdes kopā ar citiem opozīcijas deputātiem Saeimā iesniegto pieprasījumu par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (AP) saistībā ar deputāta Alda Gobzema (LuK) īslaicīgo aizturēšanu epidemioloģiskās kārtības pārkāpumu dēļ.

Iesniegumu parakstījuši deputāti Sprūde, Jūlija Stepaņenko (LPV), Ieva Krapāne, Māris Možvillo (PCL), Ļubova Švecova (LPV), Ralfs Nemiro, Jānis Urbanovičs (S), Gobzems, Jānis Krišāns (S) un Regīna Ločmele (S).

Iesniegumā norādīta atsauce uz to, ka Satversmes 29.pantā cita starpā noteikts, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Reizē šajā pantā noteikts, ka Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas.

Politiķi norāda, ka Iekšlietu ministrijas padotībā ir Valsts policija (VP), kas veica Gobzema īslaicīgas aizturēšanas.

Jau ziņots, ka Gobzemu pagājušajā nedēļā, pirmdien, policija aizturēja Tukumā, kur viņš ar savu kampaņas autobusu bija ieradies, lai sāktu reklamēto protesta akciju.

Gobzemu vēlāk atbrīvoja no policijas iecirkņa, un pret viņu sākotnēji tika sākti divi administratīvo pārkāpumu procesi. Viens process sākts par nepakļaušanos amatpersonu likumīgajām prasībām un otrs - pēc likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" pārkāpumiem.

Pirmdienas pēcpusdienā Gobzems ieradās Ventspilī, kur viņu policija atkal aizturēja. Vēlu vakarā viņš tika īslaicīgi aizturēts arī Liepājā, kur notikusi kārtējā deputāta oficiāli nesaskaņotā protesta akcija.

Kā situāciju skaidroja VP priekšnieks Armands Ruks, Latvijā nav nevienas likuma normas, kas ļautu deputātiem netraucēti pārkāpt likumu un pieļautu visatļautību.

"Nav normu, kas ļautu deputātiem netraucēti pārkāpt likumu, proti, šajā gadījumā - ignorēt policijas likumīgās prasības pārtraukt administratīvo pārkāpumu,"

uzsvēra VP priekšnieks.

Gobzema izreklamētie politiskie pasākumi nebija pieteikti oficiālajā kārtībā, tāpēc policisti vērsās pie parlamentārieša un lūdza viņu pārtraukt pretlikumīgās darbības, kas netika darīts. Attiecīgi Gobzems nepildīja policijas likumīgās prasības, kas ir administratīvs pārkāpums, skaidroja Ruks.

"Manā skatījumā, deputātam jābūt piemēram pārējai sabiedrībai, ievērojot likumus. Ko tad darīt, ja tiek rupji pārkāpti likuma normas? Vai ir pilnīgi pieļaujama rīcības brīvība? Noteikti, ka nē. Tas nav loģiski. Ja esi deputāts, tad tev ir atļauts viss tas pats, kas pārējiem Latvijas iedzīvotājiem.

Iedomājieties situāciju, ja kāds deputāts vadītu automašīnu spēcīgā alkohola reibumā un vēl atteiktos no ekspertīzes.

Arī tad viņš būtu jāaiztur, un nebūtu laika gaidīt kādus Saeimas lēmumus," skaidroja Ruks.

Ruks norādīja, ka policijas rīcība nekavēja Gobzema kā deputāta darbu, bet īslaicīgās aizturēšanas vienīgais mērķis bija nepieļaut pulcināt vēl vairāk cilvēkus ārkārtējās situācijas laikā, kad valstī ir epidemioloģiskās drošības riski.