Sadalīt nepilnus astoņus miljardus pasaules iedzīvotāju pa divpadsmit grupām atkarībā no viņu dzimšanas datuma, un tad pēc tā veidot vispārinājumus par grupās ietilpstošo raksturu, darba spējām, attiecību veidošanas paradumiem, un vēl mēģināt prognozēt nākotni taču izklausās pēc visnotaļ loģiskas un saprātīgas rīcības, vai ne? „Ak, tu esi tik sentimentāls tāpēc, ka esi Vēzis! Es saprotu, es esmu Zivtiņa, mēs jau arī dikti emocionālas! Kas viņš ir pēc horoskopa? Kā nezini! Kad viņam dzimšanas diena? Decembra beigās? Tad jau Mežāzis, tie naudu prot pelnīt un ģimenisks, ņem tikai ciet! Nē, nē, es neticu horoskopiem, nu tiem, kurus priekš visiem raksta, neticu, bet, ja zina savu dzimšanas datumu un vietu, tad var uztaisīt padziļināto astroloģisko karti un uzzināt arī savu mēness zīmi, un kurā mājā kādas planētas tev ir…”

Tieši tā agri vai vēlu sāk runāt lielākā daļa sieviešu un arī vīriešu, jo reti kurš nemaz un necik neinteresējas par astroloģiju. Bet vai debess ķermeņi tiešām ir uzticams informācijas avots un astrologi runā baltu patiesību?

Līdz pat 18. gadsimtam, kad, cik ironiski, sākās Apgaismības laikmets, astroloģija bija zinātnes statusā, jo nebija atdalīta no astronomijas, bet pēc tam, kad astronomija ieguva autonomu statusu, astroloģija mazliet zaudēja savu nozīmību.

Taču 21. gadsimts horoskopus no alternatīvas izziņas prakses ir iecēlis slavas zenītā, un, kā apgalvo Džesika Roja savā rakstā „Los Angeles Times”, tā dēvētā mileniāļu paaudze (tie, kas dzimuši no 1980. gadam līdz 1995.) tos ir adaptējuši par savu jauno reliģiju, ietekmējot arī Z paaudzi (tos, kas dzimuši pēc 1995. gada).

Stāsts par mūsdienu divdesmit, trīsdesmit un četrdesmitgadniekiem ir šāds: auguši ģimenēs, kur galvenā reliģija ir bijusi kristietība, jūdaisms, vai kāda cita, tikpat strikta un ierobežojoša prakse, šie indivīdi ir sapratuši, ka tomēr to nejūt kā savu. Taču cilvēks pēc būtības ir radījums, kas tiecas meklēt garīgu piepildījumu, un, ja to, viņaprāt, nespēj sniegt baznīca, tad taro kārtis, kristāli un astrologi tiek akceptēti kā risinājums. Arī feminisma uzvaras gājiens ir viens no priekšnoteikumiem, kāpēc astroloģija izplatījās tautās - galu galā reliģija, kopš feminisma pirmsākumiem ir tikusi kritizēta kā patriarhāla un sieviešu brīvību ierobežojoša, taču astroloģija ļauj dāmām brīvu vaļu.

Mīlas trijstūrī ar sievieti, vīrieti un horoskopiem, visbiežāk tieši vīrietis ir izvilcis īsāko salmiņu, jo, gluži tāpat kā nevar ietekmēt sava auguma garumu, nav kunga spēkos mainīt arī dzimšanas stundu un datumu, lai kļūtu par piemērotāku horoskopa zīmi konkrētajai dāmai.

Un tāpēc nav brīnums, ka, tiklīdz sieviete sāk runāt par astroloģiju, vairums vīriešu ieņem aizsardzības pozīcijas vai arī atklāti dodas uzbrukumā, jo jau zina, ka tūlīt, tūlīt sekos kāds pasīvi-agresīvs komentārs par to, kas ar viņa raksturu nav kārtībā, balstoties uz to, kas viņš ir pēc horoskopa.