/nginx/o/2021/12/01/14234168t1hddff.jpg)
Reizēm arī man, gluži kā ikkatram īstenam latvietim, iekšā sēž tāds kā mazumnieciskums, kas raksturīgs visai tautai. Kad mēs izdarām kaut ko ļoti labu vai radām ko vērtīgu un skaistu, vienmēr ir tāds kā kauns pašam sevi skaļi paslavēt un pateikt – šis nu gan man izdevās. Cenšos ar sevi strādāt un tikt tam pāri, jo, tā sakot – kurš tad cits sunim asti cels, ja ne pats?
Zinot šo nācijas mentālo parādību, tas, kas pavisam nesen darījās sociālajos tīklos un publiskajā telpā, mani ne tik daudz pārsteidza, cik drīzāk skumdināja un pat saniknoja. Proti – pēc tam, kad "Par/Progresīvie" frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs informēja KNAB par to, ka viņam piedāvāts 2,1 miljona eiro liels kukulis, viņš par to paziņoja arī medijiem.
Protams, šis bija mirklis, kurā katram sevi cienošam latvietim bija jāieslēdz sava iekšējā Kārena un jāsāk bubināt: “Nu kā tā var, kā tā var?” Jo, lūk, paziņot, ka esi izdarījis kaut ko tiešām labu un apsveicamu, nav labi. Un lepoties ar to visas partijas līmenī ir vispār galēji nepieņemami. Jo nepieņemt kukuli ir pilnīgi normāli un tas neesot nekas tāds, ar ko būtu publiski jādižojas.