Jautājums par dabiskajām ģimenēm šogad sasniedza jaunus augstumus. Lai gan Latvijas politisko kursu klasiskā nozīmē varētu dēvēt par vairāk konservatīvu, pēdējo gadu laikā jūtamas jaunas vēsmas gan sabiedrībā, gan politikas veidotāju vidū, jo arī Latviju ir sasniedzis Rietumeiropas ļaunākais izgudrojums - liberālisms.
Rietumeiropas ļaunākais izgudrojums - liberālisms
Pirmkārt, Covid-19 pandēmija ir izcils piemērs, ka cilvēkiem patīk daudz diskutēt par lietām, kuras tie, iespējams, līdz galam neizprot. Piemēram, medicīna un bioloģija. Daži no lielākajiem vakcīnskeptiķiem ir cilvēki, kuri skolas laikā bioloģijas priekšmetā knapi spēja nopelnīt pietiekami augstu atzīmi, lai to pabeigtu, taču tagad lasa dažādus zinātnieku pētījumus un interpretē tajos paustos secinājumus, it kā būtu jomas pārzinātāji un eksperti.
Būt ziņkārīgam ir cilvēka dabā. Tā ir zinātnieka pamatvajadzība, tomēr pretēji šķietamajam tā nav vienīgā nepieciešamā īpašība. Lai spētu diskutēt par sarežģītiem tematiem ir nepieciešama pietiekami plaša zinātniskā bāze, kura balstīta ne tikai lasītajā materiālā, bet arī praktiskajā darbībā.
Turklāt, kas daudziem varētu šķist kā pārsteigums - dažādi zinātnieki ļoti bieži nonāks pretrunās - arī tā ir daļa no zinātnes, bez kā tālāka attīstība nav iespējama.
Tomēr eksaktajās zinātnēs cilvēki mācās no savām kļūdām, jo tās parasti ir redzamas un sataustāmas.
Nedaudz sarežģītāk ir ar sociālajām zinātnēm, tostarp politiku. Politikas zinātnes teorētiķi lielu daļu savas dzīves pavada, cenšoties pierādīt, ka viņu pārstāvētā politiskā ideja ir labākā. Konservatīvisms un liberālisms jau izsenis politikā tiek uzskatīti par savstarpējiem pretpoliem, kamēr viens paredz atvērtību un pārmaiņas, otrs aicina saglabāt esošās normas un nepakļauties laika spiedienam. Turklāt, ne viena no teorijām nav ideāla - tās abas ir pakļautas ievērojamai kritikai, un par to godu cīnās politiskie domātāji visā pasaulē.
Tikmēr Latvijā un daudz kur citur vārds "liberālis" vai "konservatīvs" tiek izmantoti bez maz kā lamuvārdi, norādot, ka otrs ir kaut kādā veidā mazāk vērtīgs tāpēc, ka pārstāv citu politisko ideju. Tā nav. Visi ir cilvēki, un visiem ir tiesības pastāvēt par sevi un savām idejām. Nav jāvaino viena vai otra politiskā ideja, tāpēc ka kāds lēmums šķiet greizs vai nepieņemams.
Izvēles izdara cilvēki, nevis politikas teorijas. Nereti politiskajām teorijām ar politiķu izdarītajām izvēlēm nav absolūti nekāda sakara, jo varbūt viņi paši tic, ka pārstāv vienu politisko ideju, kamēr viņu darbības var būt klajā pretrunā ar to.