/nginx/o/2021/12/28/14281309t1h8215.jpg)
Latvija ir ļoti maza valsts gan iedzīvotāju skaita, gan teritorijas ziņā. Turklāt demogrāfiskie dati turpina uzrādīt lejupejošas līknes. Varētu domāt, ka tas atvieglo uzdevumu izprast Latvijas sabiedrības struktūru, cilvēku intereses, finansiālās iespējas, paradumus, vēlmes un ieceres. Tomēr izrādās, ka Latvija sevi pazīst vāji.
Politisko lēmumu pieņēmējiem vienkārši trūkst izpratnes, kā iedzīvotāji ikdienā strādā, maksā nodokļus, sadzīvo ar līdzcilvēkiem utt. Šo neizpratni demonstrē gan politiķu lēmumi, tostarp par atbalsta instrumentiem Covid-19 krīzes seku novēršanai, gan viņu bažas par sabiedrības reakciju uz pasākumiem epidemioloģiskās drošības jomā.
Lēmums pandēmijas apstākļos ieviest obligātās sociālās iemaksas liecina, ka politikas veidotājiem Latvijā trūkst reālas izpratnes par šāda soļa ietekmi uz noteiktu iedzīvotāju grupu labklājību.
Latvijas sabiedrība ir maza, taču krietni noslāņotāka, nekā varbūt šķiet pirmajā acumirklī.
Valdībai sākot apsvērt atbalsta pasākumus 2020. gada pavasarī, iezīmējās fundamentāla nespēja piedāvāt atšķirīgus risinājumus, kuru piemērošanu noteiktu konkrētā darbinieka un/vai uzņēmuma statuss. Tas savukārt apliecināja, ka politiskie lēmumi Latvijā bieži tiek pieņemti bez reālas izpratnes par sabiedrības sociālo struktūru, lai gan šāda ekspertīze būtu pieejama. Galu galā risinājumi tiek atrasti, mācoties no kļūdām un pilnveidojot sākotnējos mehānismus. Tomēr secinājumi ir bēdīgi: savus līdzcilvēkus mēs pazīstam slikti.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)