/nginx/o/2021/12/28/14281310t1hcab2.jpg)
Māksla ir svarīga ikvienā inteliģentā sabiedrībā. Tomēr māskla ne vienmēr ir saprasta un ne vienmēr novērtēta. 2021.gads iezīmēja īpašu tendenci sabiedrībā - vēršanos pret moderno mākslu pilsētvidē dažādās tās izpausmēs. Vai tiešām zīmējums, kurā nav attēlotas sarkanbaltsarkanās krāsas un kurš tiek izmantots kā sveiciens valsts svētkos spēj apdraudēt Latvijas valstiskumu?
Atbilde, protams, ir nē. Valsts simboli ir svarīgi, un tie ir jāciena, taču tie ir un paliek tikai simboli. To izmantošanai vienmēr būs īstā vieta un īstais laiks.
Tāpēc ir jājautā pašiem sev, vai tiešām vēlamies, lai katros svētkos sveicieni sastāv no vienām krāsām un motīviem?
Tomēr stāsts ir daudz plašāks. Rīdzinieki šogad īpaši satraucās ne tikai par Rīgas domes sveicieniem 18. novembrī un Ziemassvētkos, bet arī par mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības katedras vadītāja un asociētā profesora Kristiana Brektes veidoto murāli, kas veltīts 2019.gadā mirušās gleznotājas Džemmas Skulmes piemiņai. Gleznojums izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā, īpaši no cilvēkiem, kuri uztraucās, ka murālis var traumēt bērnu psihi.
Daži cilvēki pat gāja tik tālu, ka aizdedzināja plakātu, kas tika izstādīts LMA ēkas priekšā, paužot atbalstu māksliniekam.
No vienas puses mākslai ir jāspēj izsaukt emocijas, tomēr jāatceras, ka māksla ir ļoti subjektīva lieta.
Tas, ka vienam mākslas darbs nepatīk, nenozīmē, ka tas ir slikts. Vēl vairāk tas nenozīmē, ka šāds darbs būtu jāiznīcina.
Ko no šī vajadzētu mācīties? Pirmkārt, māksla mainās līdz ar sabiedrību. Jo inteliģentāka kļūst sabiedrība, jo advancētāka kļūst māksla. Ne visi to sapratīs, ne visi novērtēs, tomēr tas nevienam nedod tiesības vērsties pret mākslinieku vai viņa darbu. Tāpēc vienkārši izsakoties - rokas nost no mākslas!
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)