Medijs: Ķīnas vēršanās pret Lietuvu izgaismo ES bezspēcību (28)

Lietuva pēdējo mēnešu laikā ir padziļinājusi diplomātisko saikni ar Taivānu. Atbildot uz to, Pekina ir apturējusi lietuviešu produktu importu. Biznesa organizācijas medijam “Politico” sacīja, ka Ķīnas embargo sāk skart arī citu valstu – Francijas, Vācijas un Zviedrijas ražoto preču eksportu uz Ķīnu, jo tās savas preces eksportē caur Lietuvu.

Dienu pēc tam, kad Lietuva nolēma atsaukt savus diplomātus no Pekinas, 27 Eiropas Savienības dalībvalstu līderi tikās Briselē, kur gan šim notikumam tika pievērsta maza uzmanība, jo Eiropas bloka līmenī esot ļoti maz manevru iespēju, kā aizsargāt savus politiskos principus.

Lietuvas pretstāve Ķīnai sākās jau pavasarī, kad Lietuva un Taivāna lēma atvērt savu valstu pārstāvniecības Viļņā un Taipejā. Respektīvi – tas ir soļa attālumā, lai atzītu Taivānu kā neatkarīgu valsti. Ķīna sāka rīkoties, lai Eiropas Savienības saikne ar Taivānu nekļūtu tuvāka. Ķīnas valsts propagandas mediji sāka Lietuvu dēvēt par “peli” vai pat “mušu, kas maisās pa karojošu ziloņu kājām”.

Kāda Ķīnas uzņēmuma pārstāvis sacīja “Politico”, ka Pekina izdara spiedienu uz Eiropas Savienības biznesa vidi, lai izdotos apturēt Lietuvas preču eksportu uz Ķīnu. Tika skaidrots, ka divu Vācijas auto industrijas uzņēmumu nosūtītās rezerves daļas palika iestrēgušas Ķīnā, jo noskaidrojās – tās ir ražotas Lietuvā. Ķīnas kompānijas pārstāvis gan atzina, ka “varētu būt vajadzīgi pat vairāki gadi, lai varētu atrast jaunus šādu detaļu piegādātājus, kas būšot uzticami”.

Arī Francijas un Zviedrijas kompānijas saskaras ar līdzīgām problēmām, jo Lietuvā ražotie produkti ir daļa no šo uzņēmumu piegādes ķēdes, sacīja kāds Eiropas uzņēmuma pārstāvis, kurš vēlējās būt anonīms.

Savukārt Eiropas Parlamenta pārstāvji uzsver, ka oficiāli Pekinas varasiestādes izliekas, ka neko nezina par šo situāciju. Neraugoties uz Eiropas Savienības sūtņa Ķīnā mēģinājumiem nostāties Lietuvas pusē, Ķīna oficiāli neatzīst, ka būtu noteikusi embargo Lietuvas produktiem. Šajā gadījumā ir jārunā par Ķīnas valsts medijiem, kas brīdina – Ķīnas uzņēmumi netirgosies ar valstīm, kas neciena Ķīnas suverenitāti, atsaucoties uz Lietuvas diplomātiskajām attiecībām ar Taivānu.

Ķīnas mediji norāda, ka “tā visas valstis atzīst kā vienlīdzīgas, neatkarīgi no to izmēra, taču nepieļaus, ka atsevišķas valstis vērsīsies pret Ķīnu ar “blēdīgu paņēmienu” palīdzību”.

Eiropas Savienības Tirdzniecības palātas Ķīnā vadītājs Jorgs Vutke šo situāciju nosauca par “bezprecedenta mēģinājumu izdarīt spiedienu uz Eiropas biznesa vidi”.

“Tas sarežģī jau tā grūto situāciju saistībā ar piegāžu ķēdēm, kas cietušas no Covid-19 pandēmijas,” sacīja Vutke.

Trūkst munīcijas

Pašlaik Eiropas Savienības piedāvātais risinājums ir darīt “visu kā parasti” - respektīvi, lai par šo jautājumu lemj tirdzniecības palāta, kā arī, kādus risinājumus var piedāvāt Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO). Tomēr nevienā no šiem gadījumiem nav pietiekami daudz munīcijas.

“Tas, ko dara Ķīna, ir politisks solis, kā mērķis ir vairāk nekā skaidrs – draudēt citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai tās neseko Lietuvai un necenšas uzlabot attiecības ar Taivānu,” sacīja bijušais Lietuvas premjerministrs un pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Audris Kubiļus. Viņš piebilda, ka Lietuvai ir politisks atbalsts no Eiropas Savienības, taču tirdzniecības konflikti parasti prasa daudz laika.

Arī Eiropas Savienības Tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis ir paudis atbalstu Lietuvai un ir aicinājis sākt izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai Ķīnas rīcība ir atbilstoša PTO noteikumiem. Jāpiebilst, ka PTO noteikumi ir saistoši arī Ķīnai, jo arī Ķīna ir šīs organizācijas dalībvalsts.

Tomēr, lai arī cik ļoti viņš vēlētos palīdzēt, Dombrovska rokās esošie līdzekļi ir ierobežoti. Uz Eiropas Savienības tirdzniecību attiecas parastie tirdzniecības aizsardzības instrumenti, piemēram, antidempinga pasākumi. Tie neaptver tā saucamo pelēko zonu, no kuras arī Ķīna vēršas pret Lietuvu. Eiropas Savienībai arī nav divpusēja tirdzniecības līguma ar Ķīnu, ar kā palīdzību būtu iespējams mazināt saspīlējumu.

Nākamais labākais variants ir iedarbināt pretpiespiešanas instrumentu, ko decembrī ierosināja Dombrovskis. Šis instruments ir paredzēts tieši šāda ģeopolitiski motivēta tirdzniecības saspīlējuma novēršanai, un tas ļauj Eiropas Savienībai ar preču, pakalpojumu un intelektuālā īpašuma tiesību palīdzību vērsties pret tirdzniecības noteikumu pārkāpējiem.

Tomēr – lai šis instruments pilntiesīgi darbotos, ir jāgaida. Un jāgaida pat vairākus gadus, kamēr beigsies diskusijas, kas nepieciešamas, lai šī instrumenta izmantošanu apstiprinātu Eiropas Savienības institūcijas.

Ko var piedāvāt PTO?

Brisele var (un to arī darīs) sākt vākt pierādījumus un vērsties pret Ķīnu PTO. Taču – arī šis process var vilkties vairākus gadus. PTO augstākā tiesa pašlaik ir tikpat kā paralizēta, un visticamāk, Eiropas Savienības pretenzijas pret Ķīnu tiks vienkārši atzītas par nederīgām. Lai apietu šo tiesu, Eiropas Savienība savā labā var izmantot atjaunināto tirdzniecības noteikumu izpildes regulu. Lai to izmantotu, ir nepieciešams gaidīt PTO komisijas lēmumu.

Lietuvas amatpersonas jau strādā kopā ar Eiropas Komisiju, lai šī lieta nonāktu līdz PTO līmenim. Organizācijas vadītāja Ngozi Okondžo-Iveala sarunā ar Ķīnas premjerministru Li Kecjanu pieminēja konfliktu ar Lietuvu, savukārt citi Eiropas Savienības diplomāti norāda, ka šis jautājums ir apspriests arī PTO Tirgus piekļuves komitejā.

“Šajā gadījumā ir grūti iedomāties, ko Eiropas Savienība varētu darīt, lai pienācīgi atbildētu. Tas ir ļoti ilustratīvs gadījums, kas demonstrē trūkumus Eiropas Savienībai pieejamajos rīkos un liecina par nepieciešamību pēc pretpiespiešanas instrumenta,” saka Eiropas Padomes Ārlietu jautājumu pārstāvis Džonatans Hakenbroičs.

“Ir jābūt solidaritātei, taču pretpiespiešanas instrumentam nevajadzētu būt tam, kas aicina atsevišķas Eiropas Savienības valstis īstenot no bloka neatkarīgu ārpolitiku. Trešās valstis var šķērsot sarkano līniju un saprast, ka Eiropas Savienība ne vienmēr spēs iejaukties strīdu risināšanā. Ir jābūt līdzsvaram, kas Eiropas Savienībai ir jāņem vērā nākotnē,” norāda Hakenbroičs.

Lietuvas amatpersonas norāda, ka Eiropas Savienības rokās nav pietiekami daudz līdzekļu, un nākas cīnīties ar PTO un “mīkstas diplomātijas” palīdzību.

“Ilgtermiņā Eiropas Savienībai vajag atrast ilgtspējīgu risinājumu, lai atjaunotu tirdzniecības plūsmu un trešajām valstīm, kas nerespektē starptautiskos noteikumus, likt saprast, ka būs jāsaskaras ar atbilstošu atbildi no visas Eiropas Savienības pat tad, ja konflikts ir tikai ar vienu dalībvalsti,” sacīja lietuviešu amatpersona.

Pagaidām Lietuvas preču eksportētāji meklē citas preču noieta iespējas.

“Ķīnas spiediens ir radījis domino efektu, un dažas mazās dalībvalstis ar mazāku ekonomisko iesaisti ar Ķīnu rēķinās, ka izdosies nodibināt labas ekonomiskās attiecības ar Taivānu. Nezinu, vai Ķīna vēlētos pasaules acīs būt kā riskanta vieta investīcijām. Ir daudz jaunas iespējas, kas paveras sadarbībā ar normālām un stabilām demokrātijām,” saka Kubiļus.