"Iespējams, nākotnē skatīsimies arī citas valstu valdību ilgtspējas dimensijas, taču pašlaik esam izvēlējušies sociālo prizmu, caur kuru skatīties valstu ilgtspēju. Jāuzsver – šāda ieguldījumu politika nenozīmē, ka pensijas kapitāls pelna mazāk, jo ilgtspējīga ieguldīšana ir globāls process, nevis dažu investoru kaprīze," tā Stepiņš.
Jaunā kontekstā ilgtspējas pieeju var izgaismot, ja domājam par cilvēkiem, uz kuriem tiešā veidā attiecas un nākotnē attieksies šodienas ieguldījumu politika. Kā uzsvērts jau pieminētajā HBR publikācijā, divas ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā un ieguldījumos īpaši ieinteresētās grupas ir pensiju krājēji un uzņēmumu darbinieki. Un šīs abas ir viena otru papildinošas grupas, – uzņēmumu darbinieki, ir motivēti atbildīgā un ilgtspējīgā savu uzņēmumu attīstībā, jo zina, ka viņu pašu pensijas uzkrājumu kapitāls atgriezīsies viņu uzņēmumā.
Ilgtspējīgiem pensiju ieguldījumiem ir vēl kāds nozīmīgs aspekts. Krājot pensiju, mēs domājam par savu un savas ģimenes nākotni. Kāds desmit, 20, cits vēl ilgākā perspektīvā.
"Taču tas, cik kvalitatīva būs mūsu ikdiena pēc šīm dažām desmitgadēm, nav saistīts tikai ar mums katram pieejamās naudas daudzumu. Kvalitatīvu dzīves telpu veido arī vide, kurā dzīvosim, attiecības un psiholoģiskais komforts.
Proti, pārmaiņas ilgtspējas virzienā nozīmē gan atkritumu šķirošanu un, piemēram, apģērba mazāku patēriņu, gan arī attieksmes maiņu pret savu planētu, savu ģimeni un savu darba vietu," noslēdz Stepiņš.