Rīgas pils rekonstrukcijas laikā atklāti vairāki arheoloģiskie objekti

Tur top eja uz pavasarī atklātās hipokausta krāsns apskates vietu, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tāpat vairākas pils telpas jau ir atguvušas to vēsturisko plašumu, kā arī atklāti vairāki arheoloģiskie objekti.

Rīgas pils senākās Kastelas daļas pārbūves projektā pagrabā jau ir izveidotas inženierkomunikācijas, veikti hidroizolācijas darbi un tuvākajā laikā noslēgsies restaurācijas darbi. Dienvidu un rietumu korpusu savienojuma vietā ir atsegta velve, lai varētu nokļūt uz pavasarī atklātās hipokausta krāsns apskates laipu.

Pirmā stāva Mozus zālē no krāsojuma teju pilnībā attīrītas sienas un griestu velves, restaurācijai demontētas vēsturiskās grīdas flīzes un pazemināts grīdas līmenis. Tuvākā pusgada laikā tikšot izveidoti inženiertīkli, papildus ieejas durvis uz iebrauktuvi, sagatavota grīdas pamatne restaurēto vēsturisko flīžu montāžai, kā arī veikta sienu un griestu velvju gala apdare.

Pils otrajā stāvā, kapelā pabeigta sienu un griestu velvju vēsturiskā izpēte un restaurācija, izņemts vēsturiskais starpstāvu pārsegums. Darbu turpinājumā tiks veikta sienu un velvju glazēšana, pabeigti iesāktie inženiertīklu izbūves darbi, kā arī veikta grīdas un logu montāža.

Bēniņos paredzēts izvietot inženierkomunikācijas un daļu telpas lietot kā mācību klasi un vēlāk - vietu Latvijas Nacionālā vēstures muzeja numismātikas ekspozīcijai. Tur jau izbūvēta daļa inženiertīklu, kā arī atjaunotas jumta nesošās konstrukcijas un teju visā projekta apjomā atjaunots jums segums. Dienvidu korpusa galerijā veikti pāļu iespiešanas darbi.

Tuvāko sešu mēnešu laikā plānots izsludināt Daugavas gātes pārbūves projekta iepirkumu, kā arī pabeigt iekšpagalma torņa demontāžu, informē Griškevičs.

Uzrunāti ārzemju eksperti ar pieredzi vēsturisko ēku restaurācijā, lai rastu labāko projekta risinājumu Remtera zāles starpstāvu pārseguma iespējami saudzīgākai izņemšanai.

Rīgas pils senākajā daļā - Kastelā - būvdarbu laikā notikuši dažādi arheoloģiskie atklājumi. Kastelas pagrabā tika atrakta hipokausta krāsns, kas datējama ar 13.gadsimta beigām/14.gadsimta sākumu un ir senākā līdz šim atklātā, gandrīz pilnībā saglabājusies šāda apjoma hipokausta krāsns Latvijā.

Būtiskākās arheoloģijas darbu laikā atrastās vēstures liecības ir pils Kastelas ziemeļu korpusā atklātais 1230.-1330.gada Rīgas pilsētas aizsargmūra fragments, Rietumu korpusā tika veikti darbi 1,5 metru dziļumā - atrastas 1330.gada pilsētas apbūves paliekas, kuras iestiepjas zem Kastelas pagalma sienas, un 2,5x2,5 metru apvalkdūmeņa pavarda pamatne.

VNĪ vadībā Rīgas pils Kastelas pirmās un otrās kārtas būvdarbus, ieguldot Kultūras ministrijas piesaistīto valsts budžeta finansējumu, veic AS "LNK Industries", ar ko noslēgts līgums par 13,2 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Būvdarbi tika sākti 2020.gada rudenī.

Rīgas pils Kastelas atjaunošana tiek veikta pēc pilnsabiedrības "Rīgas pils Kastelas projekts" izstrādātā būvprojekta. Projektu paredzēts pabeigt 2024.gadā, lai Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās Kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju. Kamēr pilī notiek būvdarbi, sabiedrībai ir iespēja virtuāli 3D tūrē izstaigāt būtiskākās topošās atjaunotās pils daļas telpas video.

VNĪ vadībā šobrīd turpinās darbs pie 54 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu 223 miljoni eiro.

VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.