/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2021/12/20/14269255t1hd13f.jpg)
Eiropas Kosmosa aģentūras zonde, kas atrodas Marsa orbītā, kanjonu sistēmas vidū identificējusi plašu “ar ūdeni bagātu” reģionu.
Uz Marsa atklāts liels daudzums ūdens molekulu
Eiropas Kosmosa aģentūra vēstīja, ka Marsa orbītā esošā zonde “ExoMars Trace Gas Orbiter”, kas tur atrodas jau kopš 2016. gada, uz Sarkanās planētas identificējusi ievērojamu daudzumu ūdens molekulu. Pētījuma rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā “Icarus”.
Marsa polārajos reģionos ūdens eksistē ledus formā, savukārt temperatūra planētas ekvatora tuvumā nav pietiekami zema, lai ūdens sasaltu.
“Ūdens šajos reģionos atrodas zem sausās Marsa virsmas mūžīgā ledus ieslēgumā,” atklājumu komentēja pētnieks Aleksejs Malahovs.
/nginx/o/2021/12/20/14269254t1h4d75.jpg)
Ūdens tur varētu būt ledus formā vai arī ķīmiski piesaistīts citiem minerāliem. Malahovs uzskata, ka ūdens tur, visticamāk, ir ledus formā, jo citi pētījumi liecina, ka minerāli šajā Marsa reģionā parasti nesatur ūdeni.
“Šis atklājums ir pārsteidzošs pirmais solis, tomēr mums jāveic tālāki novērojumi, lai noskaidrotu, ar kādu ūdens formu mums ir darīšana,” teica viens no pētījuma autoriem Hokans Svedhems.
Septembrī pētnieki ziņoja, ka relatīvi mazā planēta ir pārāk maza, lai uz tās varētu eksistēt pietiekams daudzums ūdens un dzīvība. Tiesa, meklējumi un pētījumi netika pārtraukti. Oktobrī NASA pašgājējs “Perseverance” atklāja, ka Džezero krāteris reiz bijis milzīgs ezers. Savukārt citās misijās tika atklāti mazāki ūdens daudzumi uz planētas virsmas.