Īpašo bērnu asistenti – cilvēki, kuri veic apbrīnojamu darbu

Bez asistenta nav iedomājams drošs un pilnvērtīgs darbs

Funkcionālie traucējumi var radīt arī hiperaktivitāti un ļoti mainīgu bērna emocionālo stāvokli. Bērns var būt neparedzams, tāpēc pedagogam var būt nepieciešams atbalsts, arī strādājot ar vienu bērnu individuāli, taču nodarbības nereti notiek grupās, kurās ir divi līdz pieci bērni. Skolotāju darbs nav viegls, taču, par pedagogu veikumu un ieguldījumu mēs lielākoties atceramies, turpretī asistenti visbiežāk paliek novārtā, lai gan drošs un pilnvērtīgs darbs bez viņiem nav iedomājams.

Apvieno sevī dažādas profesijas

Asistents būtībā ir cilvēks – orķestris, kurš sevī apvieno daudzas un dažādas profesijas. Brīžiem asistents pilda medicīnas māsas pienākumus, jau nākamajā brīdī – skolotāja palīga, aukles, psihologa (īpaši kritiskos saasinājuma mirkļos, lai bērns rastu mieru un netraucētu pārējiem grupas dalībniekiem) u.tml. Tam nepieciešamas dažādas, plašas un profesionālas zināšanas. Lai cik izcils būtu pedagogs, bez asistenta bieži vien nav iespējams tikt galā. Tas ir apbrīnojams darbs, ko veic gan skolotāji, gan asistenti.

Stiprināt iekļaujošu izglītību

Patiesībā jēdziens “asistents” nespēj atspoguļot šo cilvēku veikumu – tas ir daudz vairāk. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kādēļ asistentu skaits ir tik ierobežots. Ņemot vērā, ka atalgojums nav liels, daļai asistentu tas ir aicinājums, ko viņi savieno vēl ar kādu darbu. Sadarbojoties ar sociālo uzņēmumu SIA "CareLat", kas rekrutē, apmāca un koordinē asistentu darbu, redzam, kāds izaicinājums ir nodrošināt nepieciešamo asistentu skaitu. Līdz ar iekļaujošās izglītības un integrējošas mācību vides aktualizēšanu, kas viennozīmīgi ir ļoti nepieciešama, izgaismojas arī tas, ka darbā ar īpašajiem bērniem joprojām ir daudz nezināmā.

Asistentu maiņas ietekme uz bērnu

Kā jau minēju, lielai daļai asistentu tas ir aicinājums, jo algas ir zemākas nekā pedagogiem. Bez tam asistenti ir sociāli neaizsargātāki – viņi saņem atalgojumu tikai par nostrādātajām stundām, attiecīgi slimības un atvaļinājuma periodi ir neapmaksāti. Asistentu trūkuma dēļ bieži notiek rotācija, piešķirot jeb pārceļot asistentu pie cita bērna, kuram attiecīgajā brīdī tas nepieciešams vairāk. Šeit gan jāsaprot, ka īpašie bērni mēdz ļoti pieķerties kādam cilvēkam un grūti pieņemt jaunu cilvēku, tāpēc asistentu maiņa bērnu var ietekmēt negatīvi, radot lieku satraukumu.

Psiholoģiski, emocionāli un fiziski grūts, bet nepieciešams darbs

Lai turpinātu virzīties uz iekļaujošo izglītību, viennozīmīgi nepieciešams lielāks valsts atbalsts, piemēram, valsts finansētas asistentu apmācības programmas. Turklāt tās nav jāizstrādā no nulles, jo var īstenot publiskās – privātās partnerības principu mācību procesā, sadarbojoties ar uzņēmumiem, kuri jau šobrīd sagatavo asistentus. Ritenis nav jāizgudro no jauna, tas tikai jāatbalsta – sakārtojot asistentu sociālās garantijas, jo darbs, ko šie cilvēki veic, ir psiholoģiski, emocionāli un fiziski ļoti grūts, taču vienlaikus ārkārtīgi nepieciešams tik daudzām ģimenēm visā Latvijā.