Pagājušomēnes notikušajā ANO klimata pārmaiņām veltītajā konferencē (COP26) pasaule piedzīvoja izgāšanos. Turklāt vislielākā izgāšanās ir tā, kurai praktiski neviens Glāzgovas konferencē nepievērsa uzmanību. Proti, pašreizējā sistēma cīņai ar klimata pārmaiņām - kas sastāv no milzīga skaita ekonomisko, politisko un sociālo vienošanos - nav piemērota mūsu globālo mērķu sasniegšanai.

Lai izskaidrotu šo sistēmisko izgāšanos, var noderēt šāda analoģija. Jūsu dzīvojamo rajonu apdraud tuvojošs meža ugunsgrēks. Lai tiktu galā ar krīzes situāciju, nepieciešama dažādu ugunsdzēsības un ārkārtas dienestu mobilizācija, kā palīdzība no vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai aizsargātu īpašumus. Bet viņi savā starpā nesadarbojas. Vairāki iedzīvotāji uzrodas ar ūdens spaiņiem. Daži uzņēmēji ziedo ugunsdzēšamos aparātus. Atsevišķi vietējie sarīko protesta akcijas pret plānotajiem evakuācijas rīkojumiem. Tajā pat laikā politiķi sarīko domes sēdi, panākot dažādus solījumus, kurus nevienam nav saistību pildīt. Visi šie solījumi tik vien dara, kā notur pie dzīvības cerību, ka jūsu dzīvojamais rajons paliks drošībā.

Lūk, kur mēs šobrīd atrodamies cīņā pret klimata pārmaiņām. Galvenā problēma - mūsu sistēma nav veidota tā, lai spētu izpildīt 2015. gada Parīzes klimata nolīgumā nosprausto mērķi nepieļaut globālo sasilšanu virs 1,5 grādiem pēc Celsija.

Komentāri (8)
CopyLinkedIn Draugiem X