Gada pieturzīmes ⟩ Gada cilvēki: disidents, diktatori, teroristi un kosmosa miljardieris (12)

2020.gadā par gada personu tika pasludināti divi cilvēki - jaunievēlētais ASV prezidents Džo Baidens un jaunievēlētā viceprezidente Kamala Harisa.

2021.gads nebūt nav pirmā reize, kad “Time” gada personas nosaukuma ieguvējs izraisa pretrunīgu reakciju.

Kosmiskais miljardieris

Par 2021.gada personu “Time” pasludināja amerikāņu uzņēmēju Īlonu Masku, kurš visplašāk pazīstams, ka autobūves kompānijas “Tesla” dibinātājās un vadītājs, kā arī kosmosa tehnoloģiju uzņēmuma “SpaceX” dibinātājās un vadītājs.

""Gada cilvēks" ir ietekmes rādītājs, un reti kurš vairāk ir ietekmējis dzīvi uz Zemes - un iespējams arī ārpus Zemes - nekā Īlons Masks," savu izvēli pamatoja “Time”.

Masks šogad kļuva par pasaulē bagātāko cilvēku, apsteidzot tiešsaistes tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāju Džefu Bezosu. Pēdējo gadu laikā Masks ir bijis klātesošs amerikāņu kultūrā, viņam tviterī ir 66 miljoni sekotāju, kā arī maijā viņš vadīja slaveno komēdijas raidījumu "Saturday Night Live".

Oktobrī "Tesla" vērtība pārsniedza triljonu ASV dolāru, kosmosa kompānija "SpaceX" sadarbojas ar ASV Nacionālo aeronautikas un kosmosa administrāciju (NASA), tostarp misijā, kuras mērķis ir ietriekt raķeti asteroīdā, lai pārbadītu, vai ir iespējams mainīt tā lidošanas virzienu.

Viņš ambiciozi runā par Marsa kolonizāciju, un kā nākamo "SpaceX" panākumu iecerējis amerikāņu atgriešanos uz Mēness, turklāt ar vienu ierakstu tviterī Masks spēj satricināt kriptovalūtu tirgus.

“Time” lēmums par gada cilvēku pasludināt Masku gan diezgan neviennozīmīgu reakciju, šādas izvēles oponentiem norādot uz to, ka Masks iebildis pret nodokļu paaugstināšanu pasaules bagātākajiem iedzīvotājiem, kritizējis arodbiedrību veidošanu, kā arī sākotnēji noraidījis Covid-19 radītos riskus.

Teroristi un viņu valsts

Par gada negaidītākajiem uzvarētājiem jāuzskata Afganistānas radikālais islāmistu grupējums "Taliban", kura atgriešanās pie varas pēc ASV vadītās koalīcijas spēku aiziešanas no valsts bija zibenīgi strauja.

Bija diezgan mokoši noskatīties, kā “Taliban” kaujinieki šovasar brāzās cauri valstij, pārņemot savā kontrolē vienu reģionu pēc otra - dažu mēnešu laikā izdzēšot visu to progresu, ko afgāņu tauta un starptautiskā sabiedrība divdesmit gadu laikā panāca, cenšoties Afganistānā izveidot normālu, drošu un funkcionējošu valsti.

Lai arī atgriešanās pie varas ir labas ziņas "Taliban” un grupējuma atbalstītajiem, tās nebūt nav labas ziņas nedz Afganistānas sabiedrībai, nedz pasaulei kopumā.

Pastāv vērā ņemami riski, ka Afganistāna atkal var kļūt par starptautiskā terorisma bāzes vietu. Savukārt “Taliban” uzvara pār ASV Afganistānā arī iedrošina citus džihādistu grupējumus.

Daudz nopietnāka tūlītēja problēma gan ir Afganistānas ekonomikas sabrukumus, kā rezultātā miljoniem afgāņu trūkst pārtikas, kā arī represiju atsākšanās gan pret sievietēm, gan cilvēkiem, kas atbalstīja iepriekšējo valdību un sadarbojās ar Rietumu koalīcijas spēkiem.

Iepriekšējais "Taliban" režīms savas valdīšanas laikā no 1996. līdz 2001.gadam pieturējās pie ļoti stingras šariata likumu interpretācijas un izmantoja tādus soda veidus kā nomētāšana ar akmeņiem, ķermeņa daļu amputācija un publiski nāvessodi. Jaunais “Taliban” solījās, ka šoreiz grupējums būšot mērenāks un tolerantāks, tomēr vardarbības un represiju atsākšanās liecina par pretējo.

Divi diktatori

Šogad pasaules uzmanības centrā daudz gozējās divi Eiropas autokrāti - tā dēvētais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko un viņa Krievijas kolēģis Vladimirs Putins.

Viņi abi vienojās kopīgā mērķī šķelt un vājināt Eiropas Savienību un Rietumus kopumā, arvien meklējot jaunas ievainojamības.

Putins šādi rīkojas, jo šāds mērķis viņam ir jau sen, savukārt Lukašenko iesaistījās, jo ir apvainojies par rietumvalstu nosodījumu par viņa īstenoto prezidenta vēlēšanu viltošanu un iedzīvotāju protestu brutālo apspiešanu.

Putina īstenotais hibrīdkarš izpaužas gāzes karš pret Eiropu, jaunu militāro spēku mobilizāciju pie robežas ar Ukrainu, kā arī atklātu draudēšanu gan Ukrainai, gan NATO.

Tikmēr Lukašenko hibrīdkarš izpaužas, kā migrācijas krīzes radīšana uz Baltkrievijas robežas ar Eiropas Savienību. Visticamāk, ka šajos centienos Lukašenko atbalsta arī Putins.

Abi diktatori darbojas pēc vienādas shēmas, paši rada saspīlējumu attiecībās ar Rietumiem, bet pēc tam vaino Rietumus šīs saspīlējuma izraisīšanā un pieprasa rīcību minētā saspīlējuma mazināšanai.

Putins šogad ielika cietumā savu galveno oponentu Alekseju Navaļniju, kurš gada sākumā atgriezies no ārstēšanās Berlīnē. Tikmēr Lukašenko centieni apklusināt oponentus atgādināja asa sižeta filmu – lai aizturētu Romānu Protaseviču, Baltkrievijas varas iestādes piespieda Minskā nolaisties pasažieru lidmašīnu, kas bija ceļā no Grieķijas uz Lietuvu.

Īstu draugu citās valstīs abiem autokrātiem īsti vairs nav palicis, tāpēc viņi rada ilūzijas par savu taisnību, varenību un draudzīgumu, regulāri tiekoties viens ar otru vai rīkojot draudzības spēles hokejā. Vienā šādā "godīgā" spēlē, kas notika gada beigās, Putina un Lukašenko komanda sagrāva pretiniekus ar rezultātu 18 pret 7. Putins guva septiņus vārtus, bet Lukašenko - divus. 

Opozicionārs un viņa sabiedrotie

Krievijas opozīcijas līderim un Putina režīma kritiķim Aleksejam Navaļnijam šis gads bija ļoti vētrains. Gada sākumā viņš atgriezās Krievijā no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc saindēšanas ar nervu indi “Novičok”. Viņš tika aizturēts jau lidostā, bet vēlāk viņam tika piespriests reāls cietumsods iepriekš safabricētā krimināllietā.

Navaļniju gada nozīmīgāko cilvēku sarakstā iekļāva arī aģentūra “Bloomberg” un viņam arī tika piešķirta prestižā Saharova cilvēktiesību balva, kuru Navaļnija vietā vēlāk saņēma viņa meita.

Dienu pēc Navaļnija aizturēšanas lidostā viņa atbalstītāji publisko filmu par Putina pili Melnās jūras krastā, kas esot izmaksājusi aptuveni vienu miljardu eiro. Šī filma kļūst par Krievijā skatītāko video vietnē “TouTube”.

Janvāra beigās visā Krievijā notiek plaši protesti pret Navaļnija aizturēšanu, kas tiek vardarbīgi apspiesti, varas iestādēm apturot 10 000 cilvēku.

Februārī Navaļnijam tiek piespriesta reāla brīvības atņemšana uz 2,5 gadiem par nosacītā cietumsoda noteikumu “pārkāpšanu”, viņam atrodoties slimnīcā Berlīnē.

Vairākiem Navaļnija līdzgaitniekiem tiek noteikts mājas arests saistībā ar apsūdzībām masu nekārtību rīkošanā.

Pēc aizturēšanas Navaļnijam tika noteikts statuss “ar noslieci uz bēgšanu”. Vēlāk šis statuss tika atcelts, tā vietā nosakot “ekstrēmista un terorista” statusu.

Jūnijā Maskavas tiesa apmierināja prokuratūras prasību atzīt par ekstrēmistiskām organizācijām un aizliegt Navaļnija politiskās organizācijas - Korupcijas apkarošanas fondu (FBK), Pilsoņu tiesību aizsardzības fondu (FZPG) un sabiedrisko kustību "Navaļnija štābi". Augustā Krievijas Tieslietu ministrija iekļāva tās aizliegto organizāciju sarakstā.

Septembrī pret Navaļniju un vairākiem viņa līdzgaitniekiem ierosināta jauna krimināllieta - par ekstrēmiskas biedrības izveidošanu un dalību tajā.

Vairoties no vajāšanas un represijām šogad Krieviju pameta vairāki Navaļnija līdzgaitnieki.

Navaļnijs un viņa līdzgaitnieki sola turpināt cīņu ar korupciju un Putina režīmu, kas iemieso visaptverošu korupciju.