Video ⟩ RSU izpētītīts, kādas baktērijas sakrājas uz medicīniskajām maskām (2)

RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras rezidente – pētniece Katrīna Tomiņa stāsta, ka pārsvarā masku iekšpusē ir mikroorganismi, ko paši izelpojam. Baktēriju daudzumu sejas maskas iekšpusē var būtiski ietekmēt arī dekoratīvā kosmētika.

Gan masku iekšpusē, gan ārpusē konstatēja dažādas sēnītes un arī stafilokokus.

“Mikroorganismi vispār ir dažādi savā būtībā. Ir tādi, kas ir obligāti patogēnie, tātad – ar kuriem sastopoties vienmēr tiks ierosināta infekcijas slimība. Tad ir tādi, kas ir oportūnisti jeb potenciāli patogēni mikroorganismi. Pārsvarā lielākā daļa mikroorganismu, ar ko mēs sastopamies, ir potenciāli patogēno mikroorganismu grupā. Tie paši stafilokoki – tie var būt mūsu normālās mikrobiotas pārstāvji, bet arī var ierosināt dažādas, piemēram, brūču infekcijas. Šis saslimšanu spektrs ir pietiekami plašs,” atzina Tomiņa.

“Auduma maskas parādīja tendenci, ka to lietošana krietni palielināja mikroorganismu dažādību. Cilvēkiem ir tendence auduma maskas vēl vairāk nekā medicīniskās maskas kaut kur sarullēt, kaut kur nolikt, lietot daudz ilgāk, nekā tās drīkst lietot – tas arī atspoguļojas mūsu pētījumā,” atzina Tomiņa, piebilstot, ka ar sejas maskām nekādā gadījumā nedrīkst mainīties, jo tās mutes dobuma baktērijas, kuras kāds ir izelpojis, nākamais lietotājs saņems “dāvanā”.

Eksperti norāda, ka sejas maskas ir efektīvs aizsarglīdzeklis, taču katram lietotājam ir jārūpējas par to, lai tās tiktu regulāri mainītas un pareizi lietotas.