2021. gada pieturzīmes ⟩ Diplomātija hibrīduzbrukuma apstākļos: gads Latvijas ārpolitikā (9)

Aizejošais gads bijis arī 101. gads kopš Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas de iure. Kaut gan 50 no šiem gadiem tika aizvadīti bez tiesībām veidot neatkarīgu ārpolitiku, kopš neatkarības atjaunošanas Latvija izvērsusi ļoti plašu ārpolitisko aktivitāšu spektru.

Katru gadu janvāra sākumā ārlietu ministrs sagatavo ārpolitikas ziņojumu par iepriekšējā gada svarīgākajiem notikumiem. Kaut gan apskats par 2021. gadu vēl nav publicēts, zināms, ka arī šogad galvenās ārpolitikas prioritātes ir Latvijas dalība Eiropas Savienībā un NATO, kā arī šo organizāciju ietvaros esošo sadarbības formātu un programmu stiprināšana. Jau ilgstoši ziņojumos ticis uzsvērts, ka Latvijas interesēs ir stiprināt uz vērtībām balstītu pārvaldību, kā arī īpaši aktīvi aizstāvēt savas drošības intereses un NATO klātbūtni Austrumeiropā. Taču tieši kā tas šogad izpaudies un kādi bijuši mūsu diplomātu lielākie izaicinājumi un panākumi?

Lukašenko hibrīduzbrukums jeb “migrācijas krīze” uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām

Kā 9. decembrī TVNET raidījumā “Pasaule kabatā” uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, tieši Lukašenko režīma īstenotais hibrīduzbrukums bijis sarežģītākais ārpolitiskais uzdevums šajā gadā. Lietuva, Latvija un Polija kopš vasaras tikusi pakļauta ne vien mākslīgi virzītai, nepieredzēti lielai migrantu plūsmai pāri to austrumu robežām, bet arī kritikai par pieņemtajām atbildes darbībām. Galu galā ārpolitikas veidotājiem nācās ne vien pastiprināt Latvijas sadarbību ar sabiedrotajiem robežu aizsardzībai, bet arī plašāku mehānismu izveidošanai krīzes risināšanai Eiropas mērogā.

“Mums nācās ļoti daudz strādāt kolēģiem no Polijas un Lietuvas, lai apturētu pašu migrantu plūsmas uz Minsku. Šeit jāsaka paldies Eiropas Savienībai un stratēģiskajiem partneriem par atbalstu – daudz strādājām ar t.s. izcelsmes valstīm,” stāstīja Rinkēvičs.

Aktīvs darbs ticis un joprojām tiek ieguldīts arī tajā, lai Eiropas Savienība uztvertu šo krīzi kā hibrīdkara paņēmienu un pieņemtu attiecīgu politiku – ārkārtas stāvokļa laikā sponsorētu robežas aizsardzību un pieļautu daļu patvēruma meklētāju tiesību neievērošanu. Kā skaidro Rinkēvičs, tas esot nepieciešams, lai nodrošinātu, ka migrantu skaits pie robežām neturpina augt, jo tāds esot Baltkrievijas mērķis – ievainot Eiropas Savienību un zināmā mērā pārraut robežas, pārslogojot robežsardzes un patvēruma piešķiršanas procedūras. Ministrs norādīja, ka robežas nosargāt, kā arī ievērot cilvēktiesības, kur tas esot bijis nepieciešams, tomēr esot izdevies.

Tiesa, gan Latvija, gan Lietuva un Polija saņēma krietnu devu kritikas par to, ka tomēr netiek ievērotas starptautiskās cilvēktiesību normas un prasības patvēruma tiesību jomā. Augustā ievērot cilvēktiesības pieprasīja arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Tādēļ īpaši liels diplomātu darbs ticis veltīts, lai skaidrotu ne vien Eiropas Savienības institūcijām, bet arī starptautiskajai sabiedrībai, ka notiekošais jāuztver nevis kā migrācijas krīze, bet gan hibrīduzbrukums, tādēļ ārkārtas situācijā neesot iespējams šīs normas ievērot pilnā apmērā.

Latvija esot uzstājusi arī uz ES atbalstu robežas fiziskai aizsardzībai. Kā norādīja Rinkēvičs, lai gan sākotnēji ES neesot vēlējusies sniegt atbalstu šim mērķim, aktīvas interešu aizstāvības rezultātā tomēr esot panākts, ka Eiropas Komisija piešķir līdzekļus ekipējuma iegādei (videonovērošanas sistēmas, droni, u.c.), kas stiprina robežas infrastruktūru.

NATO ārlietu ministru sanāksme un Krievijas spēku koncentrēšanās Ukrainas tuvumā

Par ārpolitikas sasniegumu uzskatāma arī NATO ārlietu ministru sanāksme, kas novembra un decembra mijā norisinājās Rīgā. Pasākumā piedalījās un uz tikšanos ar Latvijas augtākajām amatpersonām ieradās arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Sanāksmes laikā Latvijas ārlietu ministram bija iespēja atkārtoti uzsvērt sabiedrotajiem Latvijai svarīgos mērķus, īpaši ņemot vērā bažas par Krievijas militāro resursu koncentrēšanos pie Ukrainas robežām un potenciālajām provokācijām. Neskatoties uz to, ka sanāksmes oriģinālais mērķis bija apspriest nākamo NATO stratēģisko koncepciju, pamatojoties uz aktuālākajiem izlūkdienestu novērojumiem par vienu no svarīgākajiem jautājumiem kļuva arī NATO atbalsts Ukrainai un visam NATO Austrumu flangam.

Rinkēvičs intervijā raidījumam “Pasaule kabatā” norādīja, ka sanāksmes noslēgumā iegūtajos secinājumos un apņemšanās Latvijas pamatmērķi esot iekļauti. Turklāt šajā sanāksmē savas intereses aizstāvēt bija iespēja arī Ukrainai un Gruzijai, kurām NATO atbalsts un iespēja nākotnē kļūt par dalībvalsti ir ārkārtīgi nozīmīga, kā arī būtisks jautājums Austrumeiropas drošībai un stabilitātei kopumā.

Sankcijas un cilvēktiesību pārkāpumi Baltkrievijā un Krievijā

Visu gadu turpinājušās arī diplomātiskās aktivitātes, lai nosodītu cilvēktiesību pārkāpumus un atbalstītu tiesiskuma ievērošanu starptautiskajā sabiedrībā. Latvija arī šogad aktīvi piedalījusies jaunu sankciju sagatavošanā pret Krieviju un Baltkrieviju, vēl pirms migrantu “slūžu” atvēršanas pamatojoties uz tādiem notikumiem kā Lukašenko režīma represijām pret saviem iedzīvotājiem, kā arī, piemēram, Krievijas iedzīvotāju protestu apspiešanu un opozicionāra Navaļnija aizturēšanu pašā gada sākumā.

Jāpiemin arī incidents šī gada maijā, kad Minskas lidostā piespiedu kārtā tika nosēdināta Ryanair lidmašīna, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Baltkrievijas varas iestādes organizēja šo pretlikumīgo operāciju, lai aizturētu vienu no varas opozicionāriem Romānu Protaseviču. Pēc šiem notikumiem arī Latvija stingri iestājās par nopietnāku sankciju īstenošanu. Turklāt Latvijas diplomāti arī tikušies ar Baltkrievijas opozicionāriem un pauduši tiem atbalstu, kā arī aktīvi rosinājuši uzlabot pilsoniskās sabiedrības kapacitāti Baltkrievijā.

Turklāt šo notikumu kulminācijā Latvija un Baltkrievija veica abpusēju diplomātu izraidīšanu. Šādu rīcību izraisīja ārlietu ministra un Rīgas mēra veiktā Baltkrievijas oficiālā karoga nomaiņa pret baltkrievu opozicionāru izmantoto vēsturisko karogu Rīgas centrā, kur bija izvietoti Pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi.

Pavasarī abpusēja diplomātu izraidīšana demonstrēja saasinājumu arī Latvijas-Krievijas savstarpējās attiecībās.

Afganistānas pilsoņu evakuācija un uzņemšana Latvijā

Šī gada augustā pēc NATO spēku izvešanas no Afganistānas valstī pie varas nāca teroristiskais grupējums “Taliban”. Bailēs par to iedzīvotāju drošību, kuri NATO misijas laikā Afganistānā darbojās NATO vai Eiropas Savienības institūciju interesēs, tika organizēti masveidīgi evakuācijas pasākumi. Arī Latvija kā solidāra NATO dalībvalsts piedalījās evakuācijas procesa organizēšanā un sniedza patvērumu pāris desmitiem afgāņu iedzīvotāju, kuri bija sadarbojušies ar Nacionālo bruņoto spēku kontingentu Afganistānā, kā arī viņu ģimenēm.