“Mums nācās ļoti daudz strādāt kolēģiem no Polijas un Lietuvas, lai apturētu pašu migrantu plūsmas uz Minsku. Šeit jāsaka paldies Eiropas Savienībai un stratēģiskajiem partneriem par atbalstu – daudz strādājām ar t.s. izcelsmes valstīm,” stāstīja Rinkēvičs.
Aktīvs darbs ticis un joprojām tiek ieguldīts arī tajā, lai Eiropas Savienība uztvertu šo krīzi kā hibrīdkara paņēmienu un pieņemtu attiecīgu politiku – ārkārtas stāvokļa laikā sponsorētu robežas aizsardzību un pieļautu daļu patvēruma meklētāju tiesību neievērošanu. Kā skaidro Rinkēvičs, tas esot nepieciešams, lai nodrošinātu, ka migrantu skaits pie robežām neturpina augt, jo tāds esot Baltkrievijas mērķis – ievainot Eiropas Savienību un zināmā mērā pārraut robežas, pārslogojot robežsardzes un patvēruma piešķiršanas procedūras. Ministrs norādīja, ka robežas nosargāt, kā arī ievērot cilvēktiesības, kur tas esot bijis nepieciešams, tomēr esot izdevies.
Tiesa, gan Latvija, gan Lietuva un Polija saņēma krietnu devu kritikas par to, ka tomēr netiek ievērotas starptautiskās cilvēktiesību normas un prasības patvēruma tiesību jomā. Augustā ievērot cilvēktiesības pieprasīja arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Tādēļ īpaši liels diplomātu darbs ticis veltīts, lai skaidrotu ne vien Eiropas Savienības institūcijām, bet arī starptautiskajai sabiedrībai, ka notiekošais jāuztver nevis kā migrācijas krīze, bet gan hibrīduzbrukums, tādēļ ārkārtas situācijā neesot iespējams šīs normas ievērot pilnā apmērā.
Latvija esot uzstājusi arī uz ES atbalstu robežas fiziskai aizsardzībai. Kā norādīja Rinkēvičs, lai gan sākotnēji ES neesot vēlējusies sniegt atbalstu šim mērķim, aktīvas interešu aizstāvības rezultātā tomēr esot panākts, ka Eiropas Komisija piešķir līdzekļus ekipējuma iegādei (videonovērošanas sistēmas, droni, u.c.), kas stiprina robežas infrastruktūru.