Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība

Videonovērošanas kameru ierakstā redzams, ka uzbrukums norisinājies aptuveni 20 sekundes. Brīdī, kad Bezzubova "Volkswagen Touareg" no sānielas vēlējās nokļūt uz Gunāra Astras ielu, ceļu viņam nobloķējis minētais "BMW X5". No uzbrucēju auto raidīti šāvieni, un Bezzubovs centies "BMW X5" taranēt no sāniem. Pēc tam abas automašīnas aizbraukušas no kameru redzamības lauka.

Patlaban Bezzubova slepkavības lietā kopumā ir 12 aizdomās turētie, divas no tām atrados apcietinājumā, un vēl divas ir izsludinātas meklēšanā.

VP priekšnieks Armands Ruks jūnijā intervijā Latvijas Televīzijai stāstīja, ka futbola aģenta slepkavība bijusi profesionāli pastrādāts noziegums, kur katrai iesaistītajai personai ir sava loma un par citu iesaistīto cilvēku lomu tās nav zinājušas. "Tās ir atbalsta funkcijas, organizēšanas funkcijas un citas," piebilda policijas priekšnieks. Ruks gan nekomentēja, vai policijai ir zināms slepkavības pasūtītājs.

Policija nozieguma motīvus ir apzinājusi un strādā ar divām versijām, taču likumsargi sliecas uzskatīt, ka noziegums nav saistīts ar Bezzubova profesionālo darbību. Tāpat Ruks apliecināja, ka policija šīs lietas izmeklēšanā komunicējusi ar Bezzubova draugu Vladimiru Koļesņičenko.

​

Viena no šajā lietā apcietinātajām personām ir autoservisa "X-ON" īpašniece Guļnara Ribakova-Brice. Kā iepriekš vēstīja TV3 raidījums "Neka personīga", tieši autoservisā "X-ON", kas atrodas Mežaparkā, Mirdzas Ķempes iela 5B, slēpta uzbrukumā Bezzubovam izmantotā automašīna "BMW X5". Auto servisā nonācis slepkavības dienā, bet nakts laikā tas sadedzināts aptuveni kilometra attālumā esošajā Saules dārzā. Kā vēstīja raidījums, servisa īpašniece policijai esot apgalvojusi, ka par auto izmantošanu slepkavībā neesot zinājusi, spēkratu uz servisu atvedis kāds patstāvīgais klients, bet pirms sadedzināšanas mašīna no servisa aizdzīta, uzlaužot vārtus.

VP 20. jūlijā izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka aizdomās par Bezzubova slepkavības izdarīšanu likumsargi meklē 1967. gadā dzimušo Ivanu Agapitovu un 1975. gadā dzimušo Denisu Koņaškinu. Precīza viņu loma noziegumā netiek atklāta.