25. decembris nav Jēzus dzimšanas diena (69)

Pētnieki uzskata, ka Romas katoļu baznīca kā Kristus dzimšanas datumu izvēlējās 25. decembri, jo šis datums ir saistīts ar ziemas saulgriežiem un saturnālijām jeb Romiešu svētkiem par godu dievam Saturnam. Iespējams, tā bija tāda kā baznīcas viltība, Jēzus kristus dzimšanas dienu ielikt tieši šajā datumā, jo ap to laiku norisinājās arī citi pagānu tradicionālie svētki, rakstīts izdevumā “Live Science”.

Tiesa, tieši kad piedzima Jēzus Kristus, nezina neviens.

Daži pētnieki uzskata, ka Jēzus piedzina starp 6. un 4. gadu pirms mūsu ēras. Šīs aplēses ir balstītas uz Bībeles stāstu par valdnieku Hērodu Lielo. Lai nogalinātu Jēzu, viņš pavēlēja Bētlemes apkaimē nogalināt visus vīriešu dzimuma zīdaiņus, kas ir jaunāki par 2 gadiem. Tas notika īsi pirms paša Hēroda nāves – gadā, kas arī vēl nav īsti noskaidrots. Daži pētnieki uzskata, ka viņš nomira 4. gadā pirms mūsu ēras.

Tiesa, daudzi vēsturnieki apšauba šo gadu kā Hēroda nāves gadu, turklāt saka, ka Hēroda veiktais slaktiņš ir tikai leģenda, jo neeksistē neviens pierādījums, kas liecinātu par pretējo.

Citi pētnieki Jēzus Kristus dzimšanas brīdi saista ar “Bētlemes zvaigzni”, kas, kā zināms pēc Bībeles, austrumu gudrajiem atklāja, ka Jēzus ir dzimis. Šīs zvaigznes parādīšanās pie debesīm patiesībā bija reāls astronomisks notikums. Piemēram, astronoms Kolins Hamfrijs uzskata, ka slavenā zvaigzne patiesībā bija lēna komēta, ko ķīniešu senie astronomi novēroja 5 gadā pirms mūsu ēras.

Arī mēnesis, kurā piedzima Jēzus, ir daudzu diskusiju pamatā. Viena teorija ir tāda, ka “Bētlemes zvaigzne” bija Veneras un Jupitera pietuvošanās, kas debesīs parādījās kā spožs gaismas punkts. Tas ir rets notikums, kas norisinājās 2. gadā pirms mūsu ēras. Cita iespēja ir tāda, ka zvaigzne bija Saturna un Jupitera pietuvošanās, kas norisinājās 7. gadā pirms mūsu ēras.

Daži vēsturnieki arī domā, ka Jēzus bija pavasara bērns, jo ieņemts tika rudens sākumā, kad tika vākta raža un cilvēkiem bija pietiekami daudz naudas, lai sarīkotu kāzas.