/nginx/o/2021/12/23/14275864t1ha134.jpg)
"Ap diviem dienā piezvanīja no policijas un uzaicināja ierasties iecirknī," stāsta Janīna Grīnfīlda. "Es apjautājos, kas noticis, bet policists teica, ka pa telefonu nevarot teikt. Es jautāju: "Viņš ir miris? Sakiet, viņš nomira?"" Divas stundas pirms zvana morga darbinieki bija aizvākuši no Tallinas viesnīcas Janīnas 21 gadu vecā dēla līķi.
"Mēs esam normāla ģimenes, bērns uzauga mīlēts un aprūpēts. Ar narkotikām nekādu problēmu nekad nebija bijis. Turklāt es esmu tā saucamā "kontrolējošā māte". Neskatoties uz to, ka viņam bija 21 gads, mēs bieži sazinājāmies. Viņš vienmēr stāstīja, kur atrodas. Varēju viņam zvanīt vai rakstīt jebkurā brīdī, un viņš vienmēr atbildēja. Nevarēju pat iedomāties, ka viņš bija "uzsēdies" šai pusaudžu spēlītei ar tabletēm," stāsta Janīna.
Briesmīgais zvans no policijas
Iepriekšējā vakarā Janīnas dēls Daniils izgāja pastaigāties. "Viņš teica, ka satikšoties ar savu draudzeni un pārnakšņošot pie viņas. Es nomierinājos, viņš taču ir pieaudzis. Naktī vēl sarakstījāmies. Viņš teica, ka viss esot kārtībā, un apsolīja būt atpakaļ no rīta," atceras māte.
Taču nākamajā rītā no Daniila nebija ne miņas. Janīna zvanīja dēlam, taču telefons bija atslēgts. Ilgi. "Jutu ko nelabu. Telefons tik ilgi nevar būt atslēgts," uzsver Janīna. "Kā jau visi jaunieši, viņš atkarīgs no viedtālruņa - tāpat vien neizslēdz to pusi dienas. Sāku apzvanīt viņa draugus, bet neviens neko nevarēja pateikt."
Plkst.14.00 viņa saņēma briesmīgo zvanu no policijas, bet vēl nedaudz vēlāk, parunājusi ar Daniila draugu, Janīna uzzināja, kas notika iepriekšējā vakarā un naktī.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)