Īpašais bērns Viktorija rada mākslas darbu ar nosaukumu “Māja labā krāsā”

“Es pati strādāju medicīnas nozarē un man tā ir ļoti izprotama, bet mirklī kad Tev piedzimst bērns, kuru uzliek Tev uz rokām un paziņo, ka cilvēks, kuru zem sirds esi nēsājis deviņus mēnešus ir ar ģenētisku pataloģiju - 21.hromosomas trisomiju jeb dauna sindromu, nespēj to aptvert, apzinoties, ko šis medicīnas termins nozīmē. Grūtniecības laikā nebija pat mazākās aizdomas, ka manai Viktorijai ir ģenētiska pataloģija, kas tika atklāta tikai noslēdzošajās grūtniecības nedēļās.

Vai biju tam gatava? Nē! Šajā dzīvē ,man ir divas tādas, dažādas - Laimdotas dzīve un citas Laimdotas dzīve, kuru dzīvoju šobrīd.

Medicīnas iestādes darbinieki bija ļoti skeptiski - nerunās un nestaigās Jūsu bērns. Man, šie vārdi, visa mūža garumā kā sarkana lupata bullim, kura tiek žvidzināta atkal un atkal acu un prāta tuvumā. Mans spīts gan tad, gan tagad ir tas, kurš dzen mani uz priekšu, jo prāts saprot, bet man kā mammai ir grūti pieņemt sava bērna diagnozi. Esmu daudz ar Viktoriju strādājusi un šis ir darbs visa mūža garumā. Šībrīža Laimdotas dzīve nozīmē patstāvīgu pielāgošanos, jo 21.hromosomas trisomijai raksturīgs ir viļņveida noskaņojums. Ja Viktorija ir laimīga - viņa ir laimīga, ja dusmīga, tad to noteikti redzēšu. Ziniet, mums visiem no Viktorijas derētu mācīties, jo viss, kas uz sirds un mēles tiek izsacīts, nav liekas liekulības. Pareizāk sakot nav tādas vispār. Mans bērns ir patiess līdz sirds dziļumiem un tas ir simpātiski.

Šodien, no tās dienas, kad dakteri man pēc dzemdībām teica, ka nestaigās, nerunās Jūsu bērns, ir pagājis krietns laiks, kurš nav bijis viegls – atzīšos. Bet mana Viktorija staigā, ir verbāla un komunikācija, dialogu veidošana ar cilvēkiem ir tik viegla. Viktorija ir ļoti patstāvīga. Mana klātbūtne un padoms šobrīd ir tikai nepieciešams, lai nolasītu laikapstākļus, lai tiem attiecīgi apģērbtos, dodoties uz veikalu vai kā citādi. Viktorija raksta, lasa, rēķina un apgūst jaunas iemaņas, protams, manā uzraudzībā.

Viktorija iet skolā, cītīgi apmeklē dienas centru, kur viņa cītīgi izkopj citas prasmes, pavada laiku ar draugiem un jā Viktorijai jau ir savs Grupu dzīvoklis, kurā pati varēs dzīvot savu, neatkarīgu dzīvi. Un šis viss tikai tāpēc, ka tā cita Laimdota ir vairākkārtīgi ar seju dubļos kritusi, bet vienmēr spējusi piecelties. Trauksme ir nepārtraukti, jo visu laiku ir jāseko līdzi iespējām, kuras Latvijā jau tā ir uz rokas pirkstiem saskaitāmas ,un arī tās bailes, ka nenokavē iespējas savam bērnam. Pieejamā informācija ir vāja, zinātājam pat grūti reizēm noorientēties Latvijas birokrātijas juceklī. Katrā ziņā tas ir briesmīgi visu laiku dzīvot ar šīm sajūtām. Esmu strādājoša mamma, nevaru atļauties nestrādāt un apbrīnoju sevi, ka esmu noreaģējusi laikā, lai manam bērnam šis viss būtu. Bet cik daudz ir to ģimeņu, kuras nespēj emocionāli savākties? Cik daudz ir to ģimeņu, kuras ir dziļā depresijā, jo nav pamanījušas, noreaģējušas laikā un cenšas šo visu iznest uz saviem pleciem? Rindas uz pakalpojumiem Latvijā, kuru jau tā ir maz, cilvēkiem ar attīstības traucējumiem ir prātam neaptveramas. Kvalitatīvi pakalpojumi ir tie, kuri valstī trūkst tieši cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, lai mums ģimenēm būtu iespēja strādāt, iespēja kaut nedaudz ievilkt elpu!

Mana Viktorija ir pilnvērtīgs sabiedrības loceklis, jā, nedaudz savādāka, bet tas viņu padara tik ļoti īpašu un es nerunāju par īpašo cilvēku, bet īpašu personību. Viktorija ir daudz laipnāka kā dažs labs jaunietis vai pat 10 jaunieši kopā, jo vienmēr iedos sēdvietu sabiedriskajā transportā vecākiem cilvēkiem, vienmēr sasveicināsies, pateiksies. Ir reizes, kad Viktorija pārnāk mājās un ir saskumusi, jo kāds atkal,

kārtējo reizi nievājoši apsaucis par dauni, un tad es saku savam bērnam, ka daunis ir visjaukākais cilvēks, kādu Dievs ir radījis uz zemes virsas, jo nav sirsnīgāka un patiesāka cilvēka kā Tu, mans bērns Viktorija.”

Biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” ir interešu aizstāvji cilvēkiem ar ļoti smagiem attīstības traucējumiem un šobrīd ar nagiem un ragiem cīnās, un krāj naudu, lai uzceltu Grupu māju un izveidotu terapeitisku pakalpojumu cilvēkiem ar kompleksiem attīstības traucējumiem, kā arī Atelpas pakalpojumu šo jauniešu ģimenēm. “Miljons sveču grupu mājai” ir biedrības projekts, kurā šie jaunieši veido sveces un krāj naudu, lai uzceltu Grupu māju. “Pasaules radīšana” ir mākslas projekts, kurš apvieno 12 Latvijā zināmus māksliniekus, kuri sinerģijā ar biedrības jauniešiem veido 12 gleznas, kuras šobrīd var apskatīt labdarības tiešsaistes izsolē kā arī piedalīties tajā un iegūt vienu no divpadsmit darbiem. Viktorija radīja pasauli kopā ar gleznotāju Ilzi Smildziņu, kopdarbu nosaucot “Māja labā krāsā”.

Projekta mākslas darbi apskatāmi teju katru dienu, Aspazijas bulvārī 28.Turpat ir arī iespēja iegādāties jauniešu veidotās sveces, veikt ziedojumu un pārrunāt Grupu mājas projekta attīstību. Aktuālajai informācijai sekot līdzi Facebook lapā - Grupu māja neatkarīgai dzīvei. Visi labdarības izsolē iegūtie naudas līdzekļi tiks ziedoti Grupu mājas projektam. Grupu māja spēs mainīt daudzu ģimeņu ikdienas soli, arī Laimdotas un Viktorijas.