Deviņi, nulle, deviņi, tūkstotis, tu būsi mans vergs, tu darīsi visu, ko likšu, un, ja vēlies, tu vari pasūtīt pa pastu manas biksītes …Šī varētu būt spilgtākā asociācija ar vārdu salikumu “bargā kundze” daudziem, kuri divtūkstošo gadu sākumā vēlu naktīs skatījās televīziju - ādās tērpta lēdija, kas pavedinoši uzskaita, kādos veidos vīrietim būs viņai jāpakļaujas. Jau aprakstītās sievietes vadītas attiecības ir tikai ziediņi, ja salīdzina ar to, ko no stiprā dzimuma mēdz pieprasīt dominatrikses.
“Dominatrix” (radies no latīņu vārda “dominator” - valdnieks, kungs) un “Femdom” ir termini, kas apzīmē sievieti, kura saņem samaksu par iesaistīšanos BDSM tipa aktivitātēs ar savu pakļāvīgo klientu. Šīs aktivitātes gan pārsvarā neiekļauj orālo seksu vai tradicionālo dzimumaktu, jo dominatrikses nav gluži parastas seksa darbinieces; viņu darba instrumenti ir vara un kontrole. Bargajām kundzēm ir maksimāli jāizslēdz klientam šaubas, ka situācija nav reāla un patiesībā viņš tajā ir noteicējs, tāpēc arī telpām un interjeram ir jārada vajadzīgā atmosfēra.
Dominatrikses strādā pēc principa, ka nošķir savas profesionālās un īstās dzīves identitātes, viņām visām ir pseidonīmi, lai šo noslēpumainību tikai vairotu. Aizliegums nodarboties ar seksu ar klientu izriet no tā, ka, ja viņas atļausies intimitāti ar pakļāvīgo pusi, tad zaudēs savu spēku. Pārģērbšanās ādās un augstos papēžos ne tikai demonstrē viņu stāvokli, bet arī ļauj izskatīties eleganti, samazina auguma atšķirību ar vīrieti un vēl slēpj no klienta pārāk daudz atklātas miesas, pretēji tradicionālajām seksa darbiniecēm, kas visbiežāk izvēlas caurspīdīgus un paknapus apakšveļas modeļus. Galvenais uzdevums sesijā ar klientu bargajai kundzei ir atklāt sava pakļāvīgā klienta vēlmes un vajadzības – vai viņš vēlas saņemt miesas sodu, vai tikai verbālu pazemošanu, un cik tālu viņai ir jāiet, lai klients būtu apmierināts. Iespējams pietiek vien ar to, ka padevīgais vīrietis ir jāuzbudina un tad jāaizliedz viņam sev pieskarties.