Elektroenerģijas cenas kāpums, visticamāk, "noēdīs" daļu vai pat visu 2022. gadam paredzēto investīciju naudu, atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.
Kokrūpnieki: Elektrības izmaksu kāpums "noēdīs" daļu vai pat visu 2022. gadam paredzēto investīciju naudu (5)
"Tāpat jārēķinās ar netiešo efektu - elektrības un gāzes izmaksu kāpums privātpersonām noteikti izdarīs lielāku spiedienu uz algas kāpināšanu," piebilda Klauss.
Viņš skaidroja, ka Latvijā kokrūpniecība ir viens no lielākajiem elektrības pircējiem, sektors patērē aptuveni 14% no visa Latvijas kopējā patēriņa. Vienlaikus līdz šī gada rudenim elektrība vidēji nozares pašizmaksā veidoja 4-6%.
"Ir svarīgi saprast, ka komercsektorā situācija nav viendabīga, proti, atkarībā no līguma slēgšanas brīža un veida elektrības cena starp kokrūpniekiem variē no 60 eiro par megavatstundu (MWh) līdz aktuālajai biržas cenai," sacīja Klauss.
Lai arī LKF izpilddirektora rīcībā nav pilnīga informācija, viņš pieļāva, ka vidējā elektrības cena decembrī kokrūpniecībā bija ap 80 līdz 90 eiro par MWh.
"Tā, nepārprotami, ir augsta cena, tomēr vairums, kas pašlaik maksā zem 100 eiro par MWh, mazāk uztraucas, kā šo cenu apmaksāt, bet gan par to, kā būs sadzīvot ar to, ko tuvākajā ceturksnī elektrības piegādātājs paprasīs pie pārcenošanas," uzsvēra Klauss.
Viņš arī pauda, ka tiem kokrūpniekiem, kas patlaban vēlas "nofiksēt cenu" tuvākajam periodam, piedāvātā cena svārstās ap 200 eiro par MWh.
"Elektrības izmaksu kāpums, visticamāk, nenovedīs nozares uzņēmumus maksātnespējā, bet tajā pašā laikā "noēdīs" daļu vai pat visu 2022. gadam paredzēto investīciju naudu," atzīmēja Klauss.
Kā ziņots, novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniegusi jaunu vēsturisko maksimumu - 125,39 eiro par MWh, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.