2021. gada pieturzīmes ⟩ 2021. gada notikumi, kurus jutīsim arī nākamgad (6)

Gada spilgtākie notikumi

Starp svarīgākajiem pasaules notikumiem, kuri šogad rezonējuši arī Latvijā, diskusijas dalībnieki izceļ gan pandēmijas attīstību un vakcīnu pieejamības jautājumu, gan Lukašenko īstenoto migrantu plūsmu organizēšanu uz Eiropas Savienības robežām. Bikovs kā īpaši ievērojamu atzīmē ASV spēku izvešanu no Afganistānas, jo tas demonstrējot, ka ASV ārpolitikā novērojamas izmaiņas, īpaši izpratnē par spēju citās valstīs "būvēt demokrātiju". 

Savukārt Šuvajevs uzver, ka gada otrajā pusē spilgtākā globāla līmeņa norise bijusi inflācija un gan energoresursu, gan patēriņa preču cenu pieaugums, kas daļēji ir gan sekas, gan papildinājums pandēmijai un ģeopolitiskā saspīlējuma pieaugumam. Tāpat nedrīkst nepieminēt arī jaunā ASV prezidenta Džo Baidena stāšanos amatā, sarunas par atgriešanos pie t.s. Irānas kodolvienošanās un visbeidzot arī Krievijas militāro resursu koncentrēšanos pie Ukrainas robežas.

Vai nākamgad beidzot varam sagaidīt pandēmijas beigas?

Diskusijas dalībnieki piesardzīgi raugās uz iespēju, ka pandēmijai drīz varētu pienākt gals, tomēr ir vairāki faktori, kas varētu virzīt mūs tuvāk krīzes beigām. Bikovs norāda, ka par nozīmīgāko jautājumu 2022. gadā beidzot vajadzētu kļūt vakcīnu pieejamībai attīstības valstīs, jo no tā lielā mērā ir atkarīga arī tālākā situācijas attīstība.

“Uz omikronu raugāmies kā uz signālu, kas notiks, ja netiks mazināta nevienlīdzība, kas eksistē starp bagātajām un nabadzīgajām pasaules valstīm,” spriež Šuvajevs.

Antropologs arī uzsver, ka grūti prognozēt pašas infekcijas izplatības mazināšanos, tomēr būtisks ir jautājums par to, vai varētu mainīties arī pasaules izpratne par Covid-19. Proti, iespējams, ka vīruss vairs netiks uzskatīts par tik bīstamu vai nāvejošu, lai īstenotu apjomīgus ierobežošanas pasākumus, un lielā infekcijas izplatība tiks pieņemta kā neizbēgama. Tomēr, ja tas tā nenotiks, tad varam sagaidīt arī to, ka vakcīnu un ierobežojumu jautājumi dominēs arī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, potenciāli aizēnojot citu jautājumu nozīmi.

Prognozes ekonomikas atlabšanai

Kaut gan kādu laiku gaisā virmojusi cerība, ka nākamgad ekonomiskie rādītāji atgriezīsies ierastajā balansā, jo atjaunojas nodarbinātības līmenis un citi faktori, Šuvajevs norāda, ka nav pārliecības par to, cik ilglaicīga varētu būt arī šobrīd jūtamā inflācija. Lasāmas prognozes, ka nākamā gada otrajā ceturksnī ekonomiskie rādītāji atkal varētu uzlaboties, un to pauž arī centrālo banku pārstāvji, tomēr galu galā neviens īsti nezinot, kādi jauni apstākļi var situāciju izmainīt. Būtiski būšot tas, kādu politiku īstenos centrālās bankas, ja inflācija tomēr ieilgs, skaidro ekonomikas antropologs.

Bikovs norāda, ka svarīgākie ģeopolitiskie apstākļi, kas varētu ietekmēt ekonomiskos procesus arī nākamgad, ir ASV attiecības ar Ķīnu un Krievijas attiecības ar Eiropu, īpaši energoresursu tirdzniecības jomā.

“Man nav lielas cerības, ka situācija pēkšņi krasi uzlabosies, īpaši ņemot vērā, ka blakus Ukrainas robežām ir Krievijas tanki un karaspēks, un to, ka ASV netaisās sūtīt savus diplomātus uz Pekinas Olimpiskajām spēlēm,” piebilst Bikovs.

Vai nākamā gada sākumā varam gaidīt Krievijas agresiju pret Ukrainu?

Gan Bikovs, gan Dāldere, atsaucoties uz sarunu ar ārlietu ministru, pauž šaubas par to, ka Krievija tiešām īstenos plaša mēroga iebrukumu Ukrainā jau janvārī, par ko brīdinājuši ASV izlūkdienesti. Žurnāliste atgādina, ka ņemot vērā politiskās izmaiņas Eiropā un ASV, iespējams, ka Putins vēlas pārbaudīt citu valstu reakciju uz provokācijām.

Savukārt Bikovs uzsver, ka

Putinam noteikti ir bijis svarīgi atkal nokļūt pie sarunu galda ar lielvalstu līderiem un gan iekšējai, gan ārējai publikai demonstrēt, ka tādus būtiskus lēmumus kā, piemēram, NATO paplašināšanos, nevar veikt bez konsultēšanās ar Krieviju.

Runājot par Putina ultimātu Baidenam – prasību garantēt, ka Ukraina nevarēs pievienoties NATO – Bikovs ir pārliecināts, ka ASV tam nepiekritīs, taču Putinam tas ir bijis kārtējais iegansts sēsties ar ASV pie sarunu galda un paust, ka ar tās interesēm ir jāreķinās. Tas palīdz Putinam arī iekšpolitiskajā propagandā.

Turklāt pētnieks norāda, ka Putina stilā ir militārās opcijas organizēt slepeni, lai ar tām pārsteigtu, tāpēc maz ticams, ka tiks īstenots kas tāds, ar ko Ukraina un rietumvalstis jau iepriekš būs labi rēķinājušās. Šobrīd jau 2-3 mēnešus tiek novērota karaspēka palielināšana pie Ukrainas robežām un bijis iespējams tam gatavoties.

Baltkrievija un hibrīdkara jautājums

Šuvajevs norāda, ka pagaidām Aleksandra Lukašenko režīms ir ļoti atkarīgs no Krievijas atbalsta un Krievijas ekonomikai šogad ir klājies salīdzinoši labi. Tai ir tik liels tekošā konta pārpalikums, kāds tai nav bijis ļoti ilgu laiku – savā ziņā pateicoties augstām energoresursu cenām. Līdz ar to – ar šādiem spēcīgiem draugiem neizskatās, ka Lukašenko vēlētos piekāpties Rietumu prasībām un mainīt savu uzvedību.

Bikovs, savukārt, pauž, ka Lukašenko interesēs vēl arvien nav būt pilnīgi atkarīgam no Vladimira Putina labvēlības.

Pašreizējais Baltkrievijas vadītājs ir toksiska figūra un arī Kremlī daudzi viņu labprāt nomainītu.

Lukašenko Krievijai ir pārāk neparedzams un viņš 26 savus varas gadus ir pavadījis mēģinājumā pozicionēt sevi kā starpposmu starp Rietumiem un Austrumiem. Diemžēl, Rietumu agresīvāk noskaņotā politika un arī iekšējais spiediens ir samazinājuši viņa manevrēšanas iespējas.

Runājot par Lukašenko īstenotā hibrīdkara jautājumu, Bikovs norāda, ka šeit varētu palīdzēt ciešāka sadarbība ar valstīm, no kurām šie migranti ierodas. Respektīvi – jāpadara ceļš no Irākas vai Turcijas uz Baltkrieviju pēc iespējas sarežģītāks.

Ķīnas augošā ietekme pasaulē

Šuvajevs uzskata, ka aizvadītais gads ir arī iezīmējis lielāku Ķīnas ietekmes pieaugumu pasaulē. Pekina un Krievija aktīvi mēģina iestāties pret ASV vadīto dolāra dominanti un veidot alternatīvu finanšu kārtību. Šī finanšu kārtība ir balstīta uz vairāku valūtu savstarpējo mijiedarbību un savā ziņā liedz Amerikas Savienotajām Valstīm izmantot savas pozīcijas (piem. SWIFT veidolā), lai ietekmētu pasaules politikas norises.

Ķīna arī ir kļuvusi par veiksmīgu platformu tādām valstīm kā Irāna, kuras vēlas izbēgt no ASV piemērotajām starptautiskajām sankcijām. Piemēram, Ķīna cenšas iepirkt Irānas naftu un nenoteikt šā produkta cenu dolāros (kas ir starptautiskā naftas valūta). Tomēr tajā pašā laikā būtu jāatceras, ka neskatoties uz valdošo starptautisko sāncensību,

Ķīnas un ASV ekonomikas ir tik cieši saistītas, ka būtu grūti iztēloties pasauli, kurā šīs saites pēkšņi tiktu pārrautas. Tāpēc vismaz tuvāko 10 gadu laikā ASV noteikti turpinās būt pasaules ekonomiskais līderis un Ķīna turpinās censties šo dominanti nedaudz mainīt.

Diskusijā tika pieminēts arī Lietuvas un Ķīnas diplomātiskā strīda jautājums. Bikovs noraida pieņēmumu, ka Lietuvas un Ķīnas diplomātiskā strīda rezultātā varētu pasliktināties arī Latvijas un Ķīnas attiecības. Tas gan nenozīmē, ka Ķīnas klātbūtne Austrumeiropā un Balkānos neturpinās pieaugt. Pekinas piešķirtie kredīti atsevišķām valstīm ir ļoti svarīgi ekonomiskās attīstības nodrošināšanai.

Afganistāna un ASV fiasko

Šis gads iezīmējās arī ar Amerikas Savienoto Valstu pilnīgu atkāpšanos no Afganistānas. Varu tur ātri vien pārņēma teroristiskais grupējums “Taliban”. Bikovs spriež, ka šis notikums pierāda, cik ārkārtīgi sarežģīti ir ar militāru spēku eksportēt vērtības valstī, kurā šīm vērtībām nav iekšēja pieprasījuma. Tāpēc būtu jāmeklē citi paņēmieni.

Irānas kodolvienošanās – vai ir cerības atjaunot?

Dāldere, atsaucoties uz Irānas politologa Ali Fatolla Nedžada teikto, norāda, ka Irānai pagaidām nav izdevīgi piekāpties Rietumu prasībām un Teherānas pieeja ir balstīta uz pēc iespējas lielāku ieguvumu iegūšanu no pretējās puses. Tāpēc Irāna maksimāli ilgi centīsies “vilkt garumā” sarunu procesu, lai mainītu amerikāņu un eiropiešu pozīcijas. Līdz ar to – Irānas jautājums varētu būtiski ieilgt.

Kam vēl nākamgad pievērst uzmanību?

Bikovs norāda, ka būtisks jautājums nākamgad būs Francijas vēlēšanas. Respektīvi – vai Emanuēlam Makronam izdosies saglabāt savu varu un paturēt nepieciešamo kapitālu Francijas ietekmes vairošanai Eiropas Savienībā? Tāpat vajadzētu pievērst uzmanību arī Vācijas ārpolitikai – vai tā turpinās Angelas Merkeles iesākto trajektoriju? Piemēram, pašreizējās Vācijas ārlietu ministres Annalēnas Bērbokas nostāja pret Krieviju ir daudz kategoriskāka.

Visbeidzot, nedaudz saļodzījusies ir arī Borisa Džonsona valdība Lielbritānijā – valsts saskaras ar lielu omikrona paveida spiedienu un ir vērojami arī politiski skandāli.

Savukārt, Šuvajevs iesaka pievērst uzmanību Eiropas Savienības jaunā fiskālā pakta projektam.

Viņaprāt, varētu mainīties ES iekšienē esošie noteikumi par budžeta deficīta apmēra veidošanu. Tam, savukārt, varētu būt arī būtiska ietekme uz Latvijas politiku, jo šo noteikumu relaksācijas gadījumā vairākas partijas varētu izjust spiedienu mainīt savu ideoloģisko pārliecību.

Kā piemēru Šuvajevs min Jauno Vienotību, kura tradicionāli ir iestājusies par taupību un salīdzinoši mazu deficītu.

Visbeidzot, Dāldere rekomendē turpināt vērot notikumus dažādās Eiropas valstīs, kurās demokrātija saskaras ar izaicinājumiem. Tostarp uzmanība ir jāpievērš Bosnijai-Hercogovinai un tur briestošajai konstitucionālajai krīzei, kas draud pat ar valsts sabrukumu.

Kopumā secināms, ka vairums no notikumiem, uz kuriem varam atskatīties 2021. gada griezumā, nebūt nav beigušies vai atrisinājušies. Gluži otrādi - būtiskiem pavērsieniem vai pat atrisinājumam mums vajadzētu sekot līdzi gaidāmajā, 2022. gadā.

Pilnu diskusiju par nākamā gada prognozēm politiskajā ekonomikā un starptautiskajā politikā klausieties raidījuma pilnajā video vai audio ierakstā!