/nginx/o/2021/12/27/14281118t1hc777.jpg)
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) topošie veterinārārsti un zinātnieki gada nogalē ieguvuši divas Latvijā unikālas laboratorijas. Tās ļaus pētīt dzīvnieku radītās gāzu emisijas, kā arī laboratorijā izaudzēt dzīvnieku embriju. Būs iespējams nepieciešamības gadījumā pavairot izzūdošās šķirnes dzīvniekus.
Pēc vairāk nekā sešdesmit gadiem LLU Veterinārā fakultāte piedzīvojusi būtiskas pārvērtības. Apjomīgajā projektā būtiskākā esot klīniskā centra izveide vienuviet, divu līdz šim nebijušu laboratoriju izveide.
Viena no tām embriju transferences laboratorija, kādas līdz šim Latvijā neesot bijis.
Tajā, izejot dažādus ciklus, astoņās dienās tiek iegūts embrijs, ko var gan ilgstoši uzglabāt, gan izmantot tūlītējai dzīvnieku pavairošanai.
“Tas ir nepieciešams, lai mēs pavairotu kādas īpašas govis, govju līnijas, govju ģimenes. Akcentu liekot uz mātes genomu, mātes labo īpašību nešanu tālāk. Ar šīm metodēm mēs varam panākt, ka no katras gotiņas mēs iegūstam vienu teliņu gadā, dažus teliņus viņas mūžā, bet varam no mums interesējošā indivīda iegūt daudz pēcnācēju,” stāsta Ilga Šematoviča, veterinārārste, LLU Veterinārās fakultātes docente.
Sevišķi svarīgi tas esot izzūdošo šķirņu saglabāšanai. “Ja mēs saprotam, ka mūsdienās, lai uzturētu Latvijas brūno, pēc kuras īsti pieprasījuma nav, tas maksā naudu. Patiesībā - pēc aprēķiniem - lētāk uzturēt sanāk olšūnas, spermu, embrijus, nepieciešamības gadījumā atjaunot šo šķirni,” norāda Kaspars Kovaļenko, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, profesors.
LLU klīniskajā centrā tagad būs arī biokameru laboratorija, kurā varēs pētīt dzīvnieku radīto siltumnīcefektu gāzu emisijas.
“Biokameras dod mums iespēju pētīt, notvert pilnīgi visas gāzes, ko izdala dzīvnieks. Līdz šim to varēja veikt tikai un vienīgi kūtīs, tikai ar aprēķiniem uz papīra. Tad šī kamera mums ļauj ievietot dzīvnieku, skatīties reālus mērījumus un panākt kaut vai barības piedevu izēdināšanu dzīvniekam, kas var emisijas mazināt,” stāsta Aija Ilgaža, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes vieslektore, profesore.
Pārtiks un veterinārais dienests (PVD) par jaunajām iespējām esot gandarīti, tomēr tas nozīmējot, ka jaunie vetārsti kļūšot vēl pieprasītāki gan ārzemēs, gan privātajā sektorā. “Ja mēs skatāmies uz PVD, tad mums strādā 120 veterinārārsti, bet mums vajag vēl. Ņemot vērā plašo darba piedāvājumu, mums nākas pacīnīties, lai mēs dabūtu kadrus,” saka Māris Balodis, PVD ģenerāldirektors.
Kā stāsta fakultātes dekāns, veterinārmedicīnu jaunieši izvēloties studēt, tomēr apmierināt pieprasījumu nevarot, jo uzņemšanu ierobežo valsts piešķirtais finansējums.
Vairāk skaties sižetā!