Uz robežas ⟩ Izpratnei par garīgās veselības jautājumiem jābūt visos institūciju līmeņos (5)

Šī gada decembris bija diezgan piesātināts ar dažāda veida iniciatīvām psihiskās veselības jomā, proti, ir atvērtas divas jaunas Pusaudžu resursu centra filiāles, kā arī sākta jauna pilotprogramma, kuras mērķauditorija ir jaunieši, kas mācās skolās.

Kā norāda Krivade, šie rezultāti ir mērķtiecīga darba augļi. Viņa arī izsaka pateicību valdībai, kas deva zaļo gaismu tā saucamajam Covid-19 triecienplānam, kā rezultātā tika uzsākta vairāku iniciatīvu īstenošana, tostarp, sākot ar šī gada maiju, ģimenes ārsti pie noteiktiem psihiskās veselības traucējumiem pacientu var nosūtīt uz valsts apmaksātām konsultācijām pie atbilstoša speciālista. Savukārt īpaša uzmanība pievērsta tieši jauniešu mentālajai veselībai. Tiesa, aizvien lielus izaicinājumus sagādā nepietiekošie cilvēkresursi, un garīgās veselības aprūpes speciālisti izdeg.

"Tas nozīmē, ka mums būs jārēķinās, iespējams, ar garākām rindām, lai saņemtu valsts apmaksātos pakalpojumus," norāda Krivade. "Taču es ticu, ka, sākot ar 2023. gadu, mēs saņemsim atbalstu no jaunajiem speciālistiem, kuri ienāks darba tirgu."

Tāpat eksperte norāda, ka Veselības ministrijas atbildībā ir cilvēku ārstēšana, taču nepieciešamību pēc, piemēram, medikamentozas iejaukšanās var novērst, teiksim, laikus sniegts psiholoģiskais atbalsts. "Lai nenonāktu līdz ārstniecības etapam, cilvēkam ir jāsaņem šis garīgais atbalsts, kas ir sava veida profilakse. Tur talkā būtu jānāk citu nozaru institūcijām, piemēram, gan Izglītības ministrijai, gan Labklājības ministrijai un tā tālāk," skaidro Veselības ministrijas pārstāve.

Krivade piekrīt iepriekšējā raidījumā izskanējušajam viedoklim, ka pakalpojumu pieejamības ziņā starp lielajām pilsētām un reģioniem valda lielas plaisas, turklāt izšķiroša nozīme ir ģimenes izpratnei par garīgo veselību. "Jaunieši savā ziņā ir pilnīgi atkarīgi no pieaugušajiem. Ja pieaugušie kaut kādu savu personīgo sarežģījumu dēļ nespēj sniegt atbalstu, tad arī šis jaunietis neizglābjami cieš no mentālās veselības grūtībām. Tāpēc es vēlētos izmantot iespēju un atgādināt par Pusaudžu resursu centra filiālēm, kas ir pieejamas virknē Latvijas pilsētu. Tāpat es gribētu aicināt pašvaldības vairāk iesaistīties un atbalstīt šos centrus.

Psihiskās veselības pasākumiem ir jābūt reģionos pieejamiem gan jauniešiem, gan pieaugušajiem,"

rezumē eksperte. 

Vaicāta par pašvaldību atsaucību gan filiāļu izveidē, gan garīgās veselības pasākumu veicināšanā, Krivade norāda, ka pašlaik ir grūti izdarīt šādus secinājumus, piemetinot, ka, viņasprāt, Veselības ministrijai būtu aktīvāk jāuzrunā vietvaras, lai veicinātu pašvaldību interesi un iesaisti šādu filiāļu attīstībā.

Ziņu medija TVNET projektā "Uz robežas - psihiskā veselība šodienas acīm" ir apskatīts arī senioru garīgās veselības jautājums. Kā iepriekš atzina Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča minēja, nereti sabiedrība aizmirst, ka arī senioriem mēdz būt garīgās veselības traucējumi, kas nereti tiek "norakstīti" uz personas cienījamo vecumu.

Krivade norāda, ka vismaz pagaidām senioru garīgajai veselībai veltītas kampaņas tuvākajā nākotnē netiek plānotas, jo pašlaik resursu koncentrēšana norit pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Tāpat viņa izsaka pateicību kā sabiedrībai, tā medijiem par padziļinātu garīgās veselības jautājumu iztirzāšanu, tostarp atzinīgi vērtējami nevalstisko organizāciju projekti, kas fokusējas uz jautājumiem, kas saistīti ar demenci. Tāpat ministrijas ieskatā būtu nepieciešama detalizēta, valsts izstrādāta programma, kas būtu veltīta šim jautājumam. Runājot par nevalstisko sektoru, Krivade uzsver, ka, piemēram, autisma jomā organizācijas dara brīnišķīgu darbu; tāpat uzteicams ir Bērnu slimnīcas fonds, kas ir pastiprināti pievērsies psihiskajai veselībai. 

Vaicāta par prognozēm saistībā ar projektu un iniciatīvu turpināšanos 2022. gadā, eksperte apstiprina, ka visas uzsāktās iniciatīvas tiks turpinātas gan nākamajā gadā, gan arī pēc tam; arī nākamajā gadā iecerēta Pusaudžu resursu centra attīstība. "Kā redzams, pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem ir liels, un rindas nesarūk, lai gan atbalsts ir pieckāršojies. Es domāju, ka

mēs esam ieraudzījuši beidzot to ziloni istabā,

proti, pakalpojumu rindas nemazinās, palielinot pakalpojuma ietilpību," norāda Krivade. "Es domāju, ka paies vairāki gadi, līdz mēs sakārtosim šo rindu jautājumu, jo psihiskās veselības jautājums ilgstoši netika apskatīts valstiskā līmenī. Tāpat ir būtiski strādāt ar senioru garīgās veselības cilvēkiem, jo arī viņi ir mūsu sabiedrības daļa."

Tālāk raidījumā tiek uzklausīts sociālantropoloģes Annas Žabickas komentārs. Eksperte šobrīd Vīnes Universitātē raksta disertāciju un pēta novecošanos Latvijas lauku teritorijās, kā arī apskata personīgo un sociālo novecošanas pieredzi vienā no Latvijas pansionātiem. Tāpat pētniece fokusējas uz rūpju jautājumu, apskatot aprūpētāju un pansionāta iemītnieku attiecības, kā arī apskata šī pansionāta nozīmi attiecīgajā lauku teritorijā.

Žabicka stāsta, ka daudzos lauku pansionātos trūkst aprūpes personāla un ģimenes ārstu; tāpat akūta problēma ir privātuma jautājums daudzos pansionātos vienā istabiņā mīt divi vai pat vairāki cilvēki. “Ideālā gadījumā iekārtojumam jābūt tādam, kur cilvēki var dzīvot pa vienam,” tā speciāliste.

Viņas ieskatā primārās palīdzības sniedzējiem, kas tiek pieņemti darbā pansionātā, nevajadzētu prasīt obligātu iepriekšēju pieredzi; tādējādi varētu veicināt jaunu darbinieku pieplūdumu, un vienlaikus pansionāts šos jaunos darbiniekus varētu nosūtīt uz dažāda veida kursiem zināšanu ieguvei. Par šiem kursiem saņemtas pozitīvas atsauksmes, un no šādu kursu apguves iegūtu kā darbinieks, tā klients, secina Žabicka, piemetinot, ka tiem cilvēkiem, kuri pirms tam konkrētajā sfērā nav strādājuši, īpašo cilvēku aprūpe var būt liels izaicinājums, tāpēc šādas apmācības būtu sevišķi noderīgas.

Ekspertes ieskatā izpratnei par senioru garīgās veselības aprūpes jautājumiem jābūt ne tikai vietvaru departamentu un ministru līmenī, bet arī valdības līmenī, citādi virkne labi iestrādātu lēmumu valdībā vienkārši nobloķējas. 

"Mēs varam uzdot ministrijām plānot, darīt, rakstīt konceptuālos ziņojumus un informatīvos ziņojumus par situāciju, taču, ja tas [lēmumu pieņemšana] iesprūst valdībā, tad tā ir problēma. Es to uzsveru tādēļ, ka veselības jomā mēs nevaram pārāk ilgi balstīties uz Eiropas struktūrfondu atbalstu. Šis struktūrfondu atbalsts ir paredzēts iniciatīvu uzsākšanai, bet ne ilglaicīgumam," skaidro eksperte, piebilstot, ka Latvija ilgstoši nav atzinusi novecošanos kā problēmjautājumu.

"Novecošanās ietekmē ne tikai sociālo pakalpojumu tīkojumu, bet arī izglītības un veselības aprūpes jautājumus (..) Mani baida tas, ka daudzi jautājumi ir atstāti pašu institūciju spēkos, un šīs institūcijas tad saņem pārmetumus par slikto aprūpi. Bet ir jāsaprot, ka uz institūcijās strādājošo pleciem patiesībā ir uzlikts nesamērīgi daudz, vienlaikus nenodrošinot viņiem resursus un instrumentus efektīvam darbam," rezumē Žabicka.

Raidījuma noslēgumā vēlreiz uzklausām Martu Krivadi, kura norāda, ka, izstrādājot rīcībpolitiku, reizēm gadās tā, ka kādi jautājumi un aspekti pazūd sistēmā un birokrātijā. "Es vēlētos uzsvērt, ka tas nav tamdēļ, ka Veselības ministrijā strādātu stulbāki vai necilvēcīgāki darbinieki. Gluži otrādi - cilvēki, kas ir izvēlējušies nākt strādāt uz Veselības ministriju vai veselības nozares iestādēm, ir ar misijas apziņu, taču jautājumu loks ir patiesi plašs, un pati nozare ir ārkārtīgi komplicēta. Turklāt mums ir jānodrošina sistēmiska pieeja, citādi iestātos pilnīgs haoss (..) Kad es nācu strādāt uz Veselības ministriju, es personīgi sev biju uzstādījusi uzdevumu, - ka es būšu no tiem sargiem, kurš, cik vien varēs, rūpēsies par to, lai cilvēki nekrīt cauri sistēmai vai arī neveidojas kādi sistēmiski absurdi," stāsta Krivade. "Es varu pilnīgi godīgi teikt, ka mēs cenšamies darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai šādus gadījumus izķertu, bet ne vienmēr tas izdodas."

Sarunas noslēgumā diskusijas moderators Mārtiņš Daugulis norāda, ka, tuvojoties svētku laikam, cilvēki nereti biežāk izjūt skumjas un līdztekus saasinās dažādas psihiskās veselības problēmas. Vaicāta par novēlējumu Latvijas sabiedrībai šīs sarunas kontekstā, Krivade norāda, ka cilvēki ir sociālas būtnes, kurām nepieciešama komunikācija vienam ar otru, taču vienlaikus nevajadzētu baidīties no laika pavadīšanas ar sevi klusumā un mierā.

Visus projekta "Uz robežas" rakstus meklē ŠEIT

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Uz robežas" saturu atbild TVNET GRUPA.