Pēc tam, kad 1941. gadā Polijā iebruka nacisti, Krievijā tika atbrīvoti poļu karagūstekņi. Viņiem priekšā bija garš ceļš mājup caur Tuvajiem Austrumiem. Tas, ka ceļā gadījās satikt un savā pulkā uzņemt jaunus biedrus, nebija nekas neparasts, tomēr šis gadījums bija nedaudz citādāks – jaunais biedrs bija lācis.

Stāsts par Vojteku izklausās teju kā pasaka. 1943. gadā poļu karavīri, kas bija atbrīvoti no padomju gulaga, pēc tam, kad nacisti bija iebrukuši Padomju Savienībā un okupējuši Poliju, devās mājās, lai cīnītos pret iebrucējiem nu jau Staļina spēku pusē. Šī ceļojuma laikā karavīru grupa nejauši sastapa lāču mazuli un nolēma to ņemt savā paspārnē. Tā izrādījās pareizā rīcība, jo lācis beigu beigās kļuva kareivjiem par lielisku morālo atbalstu un tādā veidā palīdzēja tikt cauri daudzām grūtībām.

“Viņš bija kā bērns, kā mazs kucēns. Viņš kā zīdainis dzēra pienu no pudelītes. Tieši tāpēc viņš juta, ka kareivji viņam apkārt ir gandrīz viņa vecāki. Viņš mums uzticējās un bija ļoti draudzīgs,” izdevumam “BBC” 2011. gadā stāstīja viens no kareivjiem Vojcehs Narebskis.

Viņiem pat bija vienādi vārdi, jo Vojteks ir Vojceha pamazināmā forma. Tas nozīmē “laimīgais kareivis”.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X