Latvijai kopējā mencas piezvejas kvota Baltijas jūrā nākamgad noteikta 69 tonnu apmērā, paredz Zemkopības ministrijas lēmums, kas publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Latvijai mencas piezvejas kvota Baltijas jūrā nākamgad noteikta 69 tonnu apmērā
Mencas piezvejas kvota uz austrumiem no Bronholmas (25.-32. apakšrajonā) nākamgad noteikta 51 tonnas apmērā, savukārt uz rietumiem no Bronholmas (22.-24. apakšrajonā) - 18 tonnu apmērā.
Mencu piezvejas apjoms 51 tonnas apmērā zvejai Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas un daļas Polijas piekrastē paredz komerczvejai piekrastes ūdeņos iedalīt limitu desmit tonnu apmērā, savukārt reņģu un brētliņu zvejai Baltijas jūrā aiz jūras piekrastes ūdeņiem rezervēt trīs tonnas mencu piezvejas.
Tikmēr plekstu zvejai Baltijas jūrā aiz jūras piekrastes ūdeņiem rezervētas 36 tonnas mencas piezvejas. Līdztekus divas tonnas no Latvijas kopējās austrumu mencu piezvejas kvotas saglabāta rezervei.
Tikmēr Dānijas, Vācijas un Norvēģijas piekrastē Latvijai noteikta mencu piezvejas kvota 18 tonnu apmērā.
Kā norādīts lēmumā, kad Latvijai noteiktā mencu piezvejas kvota Baltijas jūrā tiks pilnībā izmantota, ministrija aizliegs komerczveju Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī gan aiz piekrastes, gan piekrastes ūdeņos, kur potenciāli var tikt piezvejots jebkāds mencu apjoms.
Līdztekus nākamajam gadam noteikts aizliegums Baltijas jūras piekrastes ūdeņos uz dienvidiem no Liepājas Dienvidu mola paturēt lomā mencu pašpatēriņa zvejā un makšķerēšanā, kā arī aizliegums iegūt mencu zemūdens medībās.
Jau ziņots, Baltijas jūras austrumu daļas mencas krājumi pēdējos gados strauji sarukuši, galvenokārt vides faktoru un cilvēka darbības dēļ. Eiropas Komisija (EK) 2019.gadā nolēma uz sešiem mēnešiem aizliegt mencas zveju, izņemot ierobežotu apmēru, kas radies kā neizbēgamā piezveja, proti, nejauši noķerot mencas citu sugu zivju lomos. Pēc tam, attiecībā uz 2020.gadu, zvejas iespējas tika samazinātas par 92%. Būtiski samazināta arī atļautā Baltijas jūras rietumu mencas un rietumu siļķes nozveja.