Francūzis Mišels de Notrdams piedzima 1503. gada 14. decembrī. Visā pasaulē viņš pazīstams ar latīņu vārdu Nostradams jeb Nostradamus, ko nomainīja 1534. gadā. Mišels piedzima bagātā ebreju ģimenē, kuras locekļi bijuši astrologi vai ārsti. Viņa vectēvs ilgu laiku uzturējās grāfa Renē galmā, bet otrs vectēvs bija Francijas karaļa oficiālais ārsts. Abi Mišela vecāki bija kristīti, jo dzīvoja Francijas karaļa Ludviķa XII laikā un bija spiesti to darīt, taču aiz slēgtām durvīm piekopa jūdaismu – vienu no vecākajām monoteistiskajām ticībām. Abu vecvecāku mudināts, jaunais Mišels studēja medicīnu, ārstniecības augus, alķīmiju, matemātiku un astroloģiju.

Nostradama pareģojumu “sarakstā” iekļauti neskaitāmi būtiski vēstures notikumi – sākot ar traģisko Francijas karaļa Anrī II nāvi, kuru viņš aprakstījis šādi: “Jaunais lauva uzvarēs veco, kaujas laukā – vienīgajā cīņā, Zelta krātiņā tas caururbs viņa acis, būs ievainota viena, viņš mirs nāvē briesmīgā.” Tā arī esot noticis.

Anrī mira divkaujā ar grāfu Montgomeriju, kuras laikā grāfa šķēps caururba karaļa kreiso aci, un Anrī pēc desmit dienām mira. Savādi, ka par šo pareģojumu sabiedrība atcerējās tikai tad, kad mirušo karali pārklāja ar zelta vairogu, uz kura atainots lauva. Šo tad arī uzskata par vienu no precīzākajiem pareģojumiem pasaules vēsturē. Arī Hitlera nākšana pie varas it kā tikusi ierakstīta Nostradama četrrindēs.

“Rietumeiropā piedzims bērns nabadzīgu cilvēku ģimenē. Viņš ar savām runas dotībām savaldzinās lielas ļaužu masas, viņa varenību iepazīs ārpus Eiropas robežām”. Tiek pieminētas kādas zīmīgas kaujas pie Histeres – tas Donavas upes vecais apzīmējums. Protams, šo informāciju propaganda nolūkos izmantoja nacistu elite, kuri nepagurstoši apgalvoja, ka Hitlera nākšana pie varas bija neizbēgama. Nostradams esot pareģojis arī ASV prezidenta Džona Kenedija un viņa brāļa Roberta nāvi 1963. un 1968. gadā.