Kāpēc koncentrējoties mēs mēdzam izbāzt mēli? (1)

Lai arī izbāzta mēle varētu liecināt, ka cilvēks intensīvi domā, patiesībā šī uzvedība ir nodarbes produkts.

Viena no teorijām, kāpēc tā notiek, ir tā saucamā “kustību pārplūde”. Ir zināms, ka smadzeņu reģioni, kas atbild par valodu, ir ļoti cieši saistīti un pārklājas ar neironu tīkliem, kas atbild par veiklību un rīku izmantošanu, rakstīts 2019. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Frontiers in Psychology”.

“Kustību pārplūde” nozīmē, ka neironi, kas darbojas veiklības reģionā kļūst tik aktīvi, ka sāk ietekmēt blakus esošos smadzeņu audus, kas, kā izrādās, atbild par cilvēka muti. Tādā veidā domāšanas procesā tiek nejauši iesaistīta arī mēle.

2015. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Cognition”, pētnieki min, ka mūsu mute atdarina mūsu roku kustības tāpēc, ka evolūcijas ceļā cilvēks kā valodas rīku pirmās izmantoja rokas.

Pētot pērtiķus, cilvēkam tuvākos dzīvos radiniekus, ir redzams, ka pērtiķi galvenokārt izmanto zīmes, lai komunicētu. Visticamāk, tāpat reiz rīkojās arī cilvēks, līdz radās sarežģītāki komunikācijas veidi. Cilvēka rokas arī sāka aizņemt dažādi rīki, tāpēc valodas funkciju pārņēma mēle.

Arī 2001. gadā zinātniskajā žurnālā “Journal of Neurophysiology” atklājās, ka mute bieži atdarina rokas.

Mutes iesaistīšana darbībā ar rokām biežāk novērojama bērniem. Visticamāk, tāpēc, ka pieaugušie ir iemācījušies to kontrolēt jeb ir apspieduši. Tomēr neizskatās diez cik nopietni un profesionāli, ja cilvēks izbāž mēli un šķoba muti katru reizi, kad jāpadomā un jākoncentrējas.