Scania 130 gadi: no dzelzceļa vagoniem līdz elektriskajām kravas automašīnām

Un, lai gan pirmo gadu ražojumi patiesībā bija dzelzceļa vagoni, katra Scania darbinieka mērķis tolaik bija tāds pats, kā tagad: radīt efektīvas un ērtas transporta iespējas no punkta A uz punktu B.

Līdz pat šai dienai transporta vajadzības pasaulē nepārtraukti aug. Tomēr nepieciešamība pēc ilgtspējīga transporta pieaug vēl straujāk, un tas nozīmē, ka inovāciju un inženierijas loma ir vēl svarīgāka nekā jebkad iepriekš.

No Zviedrijas visai pasaulei

Tieši pirms 65 gadiem Scania pasūtījumi ārpus Zviedrijas pārsniedza vietējā tirgus pieprasījumu. Kompānijas vēstures pusceļā tieši pirms Otrā pasaules kara ieviestā izplešanās stratēģija sāka atmaksāties. Jaunu rūpnīcu dibināšana dažādos kontinentos noteica Scania stabilo kursu, lai kļūtu par globālu mūsdienu zīmolu ar noieta tirgu vairāk nekā 100 reģionos.

Uzņēmums savu pirmo īsto eksporta nodaļu izveidoja 1950. gadā. Par tās vadītāju kļuva bijušais SKF direktors, dinamiskais Gunnars Samzeliuss, kuram palīdzēja vēl divi kolēģi. 1954. gadā publicētā intervijā, kad nodaļa jau bija izaugusi līdz 25 darbiniekiem, viņš ar lepnumu paziņoja, ka “četru gadu laikā eksportu izdevies palielināt desmitkārtīgi”.

Stabilas un ienesīgas izaugsmes ceļš turpinās joprojām, jo Scania virza pāreju uz globāli ilgtspējīgu transporta sistēmu. Mūsdienu transporta pasaulē Scania var raksturot kā daudzos reģionos bāzētu kompāniju ar globālu ražošanas un loģistikas sistēmu, ar vairāk nekā 1000 piegādātājiem un vairāk nekā 1500 pārdošanas un servisa punktiem visā pasaulē. Šie fakti jēdzienu “eksports” Scania gadījumā padara zināmā mērā neatbilstošu.

Panākumu atslēga – unikāla modulārā sistēma

Scania 130 gadu vēsturi iezīmē daudzi nozīmīgi sasniegumi ne tikai pašai kompānijai, bet arī visai nozarei kopumā: no pirmās pilnībā Zviedrijā uzbūvētās automašīnas 1897. gadā līdz modulārās sistēmas pieteikšanai, kas pilnībā maina visu spēli.

Scania unikālā modulārā sistēma nodrošina ārkārtīgi plašu produktu klāstu, izmantojot salīdzinoši maz komponentu un daļu. Modularizācija ir viens no senākajiem un izplatītākajiem domāšanas veidiem Scania uzņēmumā. Pirmie soļi šajā virzienā tika sperti attiecībā uz motoriem pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās.

Pēc smagās krīzes 1921. gadā, kad kompānija bankrotēja, Scania-Vabis atsāka darbību ar jaunu vadības komandu. Izpilddirektors Gunnars Lindmarks un galvenais inženieris Augusts Nilsons nolēma apvienot spēkus ar perspektīvajiem klientiem, kuru inženieri izvirzīja īpašas prasības, kādas automašīnas tie vēlas iegādāties.

Ciešā sadarbība ar klientu inženieriem ne tikai izaicināja uzņēmuma speciālistus rast inovatīvus risinājumus, bet arī pavēra ceļu kompānijas izdzīvošanai un uz klientu orientētas stratēģijas izveidei, kas ir saglabājusies joprojām.

Trīsdesmitajos gados kompānijai ar tās inovāciju kapacitāti bija izcilas priekšrocības, kas Scania-Vabis iezīmēja kā uz nākotni orientētu uzņēmumu ar prasmīgiem inženieriem. Augusts Nilsons deva priekšroku dīzeļa darbības principam, un tika radīts “unitāru” motoru klāsts ar virkni kopīgu komponentu, piemēram, cilindru galvām, virzuļiem, gultņiem un izplūdes kolektoriem. Tas nozīmēja daudz racionālāku ražošanas procesu, kā arī rezerves daļu vienkāršāku piegādi.

Sākot no četrdesmito gadu beigām, savu ieguldījumu modulārā domāšanas veida attīstībā sniedza daudzi darbinieki. Piecdesmitajos, sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados šim principam pielāgoja arī citas daļas – rāmjus, asis un pārnesumkārbas.

Kompānijas filozofija bija nevis uzbūvēt visu, ko vēlas klienti, bet gan izstrādāt produktu sistēmas, kas apmierinātu pēc iespējas vairāk klientu prasību, kā arī nodrošinātu produktus un funkcijas, par kurām klienti vēl pat nenojauš, ka viņiem tas ir vajadzīgs.

1969. gadā tika laists klajā jauns 350 zirgspēku 14 litru V8 motors ar turbopūtes tehnoloģiju. Scania V8 spēka agregāti kļuva leģendāri transporta nozarē. Tolaik būdams visjaudīgākais kravas automašīnas motors Eiropā, V8 vienlaikus bija arī Scania zemo apgriezienu filozofijas pionieris, nodrošinot lielu griezes momentu pie motora zemiem apgriezieniem.

Mūsdienu modulārās sistēmas dzimšana

Koncepcija par jaunu modulāro kravas automašīnu klāstu sāka rasties sešdesmito gadu beigās. Pateicoties konstruktīvam komandas darbam uzņēmuma pētniecības un attīstības nodaļās, tika panākts liels progress. Septiņdesmitie gadi aizritēja, sagatavojot visas transportlīdzekļu sistēmas un sastāvdaļas lielajām pārmaiņām.

Komanda kopīgi izstrādāja un 1980. gadā laida klajā GPRT – pirmo īsto modulāro komerctransporta klāstu ar pašas Scania ražotām kabīnēm un rāmjiem. Tādējādi kabīnes un šasija kļuva par daļu no modulārās filozofijas.

Balstoties uz kopēju konstrukciju, jaunā kabīņu sērija tika veidota ar izvietojumu virs motora un ar iespēju tās uzstādīt trīs dažādos augstumos (G, P un R). Tādu pašu uzbūvi izmantoja T modelim ar kabīnes priekšā izvirzīto motoru.

Visiem modeļiem izmantoja vienu un to pašu šasijas konstrukciju, kas bija paredzēta dažādiem motoriem, pārnesumkārbām un asīm. Tāpat iepriekšējas izpētes rezultātā GPRT sērijas šasijas tika iedalītas trīs slodzes klasēs (M – vidējas noslodzes, H – lieljaudas, E – īpaši lielas jaudas).

Visi šie varianti tika ražoti parastajā rūpnīcas plūsmā, izmantojot tās pašas montāžas metodes, tāpēc ražošana kļuva vienkāršāka visos aspektos. Jaunais kravas automašīnu klāsts sasniedza līmeni, ko modularizācijas jomā var saukt teju par pilnību. Ar ierobežotu daudzumu galveno sastāvdaļu Scania spēja radīt gandrīz neierobežotu skaitu kravas automašīnu variāciju, kas pielāgotas katra atsevišķa klienta vajadzībām.

GPRT līnija bija globāli nozīmīgs komerciālo transportlīdzekļu konstrukcijas attīstības solis, kas pārsteidza daudzus konkurentus.

Modularizācija – Scania domāšanas veids

Kopš pilnībā modulārā GPRT klāsta palaišanas Scania modulāro produktu sistēmas ir turpinājušas strauju attīstību. Gadu gaitā virkne Scania darbinieku ir snieguši savu artavu modulārā domāšanas veida attīstībā, un tagad tā ir daļa no Scania DNS, daļa no korporatīvās kultūras – Scania ceļa.

Šodien modularizācija joprojām sākas un beidzas ar klientu – ar vēlmi izstrādāt piemērotus ilgtspējīgus transporta risinājumus katram klientam. Modulārā sistēma nodrošina elastīgu ražošanu, kas ļauj strauji ieviest un laist tirgū tādas jaunas tehnoloģijas kā hibrīda elektriskās (HEV) un akumulatora elektriskās (BEV) kravas automašīnas.

Lai stātos pretī jauniem mainīgās pasaules izaicinājumiem, modulārās sistēmas attīstība un pilnveidošana turpinās. Tādēļ modulārā domāšana būs daļa no Scania ceļa arī turpmākajos gados.

Scania vēstures atskaites punkti:

1891: Sēderteljē tiek dibināts “Vabis” (Vagnfabriksaktiebolaget in Södertelje). Tās galvenie produkti bija vaļēji kravas vagoni, bagāžas vagoni, pasažieru vagoni un zirgu tramvaji. Rūpnīca un darbnīcas tika uzceltas Sēderteljē pie Saltskogsfjardenas ezera ziemeļu gala.

1897: Radīta pirmā pilnībā Zviedrijā uzbūvētā automašīna.

1900: Angļu velosipēdu ražotājs “Humber & Co” 1896. gadā nodibināja meitasuzņēmumu Malmē, Zviedrijā. Pēc četriem gadiem to iegādājas jaundibināta Zviedrijas kompānija “Maskinfabriksaktiebolaget Scania” (Scania – latīņu valodas nosaukums Zviedrijas dienvidu provincei Skonei). Jaunā kompānija paplašināja produktu klāstu un drīz rūpnīcā sākās kravas automašīnu ražošana.

1902: Pirmais kravas auto. Tas spēj vest 1,5 tonnas smagu kravu un sasniegt 12 km/h lielu maksimālo ātrumu.

1905: Ugunsdzēsēju brigādei Stokholmā, Zviedrijā, tiek piegādāts pats pirmais industriālā pielietojuma Scania motors, lai ar to darbinātu ūdens sūkni. Tam ir 24 zirgspēku jauda.

1911: Tiek radīts “Scania-​Vabis”. Tas notiek, apvienojot Malmes “Maskinfabriksaktiebolaget Scania” un Sēderteljes “Vagnfabriksaktiebolaget”. Uzņēmuma galvenais birojs tiek pārcelts uz Sēdertelji, kur notiek motoru, automašīnu un vieglo kravas transportlīdzekļu izstrāde un ražošana. Savukārt kravas automašīnas un citi smagie transportlīdzekļi tiek ražoti Malmē.

1921: Kompāniju piemeklē finansiālas grūtības. Scania-Vabis smagi skārusi ekonomiskā depresija pēc Pirmā pasaules kara. Svaigu kapitālu firmā iegulda Zviedrijas vadošajiem rūpniekiem Valenbergu ģimenei piederošā banka “Stockholms Enskilda bank” (SEB).

1932: Pirmais autobuss “Bulldog” ar kabīni virs motora. Trīsdesmitajos gados kravas automašīnu pārdošanas apjomi sarūk un Scania-Vabis kļūst par autobusu ražotāju, papildu montējot nelielu daudzumu kravas mašīnu un atsevišķus motorus.

1934: Pēdējais gads, kad Scania strādā ar zaudējumiem. Vairāk nekā astoņās turpmākajās desmitgadēs Scania katru gadu ziņojusi par peļņu.

1939: Pirmais unitārais motors “Royal”. Tas bija pirmais spēka agregāts, kurā izmantotas standartizētas daļas, iezīmējot Scania modulārās sistēmas sākumu.

1951: Scania-Vabis kļūst par pirmo dīzeļmotoru ražotāju pasaulē, kas sērijveida motoriem industriālajai un jūras lietošanai piedāvā turbopūtes tehnoloģiju.

1961: Scania-Vabis laiž klajā desmitlitrīgu pirmo kravas automašīnas motoru ar turbopūti – DS10. Uz ceļiem sāk parādīties pirmās 75. sērijas kravas automašīnas ar “Super” uzrakstu.

1969: Sākums leģendārajam V8 – jaunais 350 zirgspēku, 14 litru turbopūtes motors bija tolaik pats jaudīgākas kravas automašīnu motors Eiropā.

1969: Scania-Vabis apvienojas ar Zviedrijas automašīnu un lidmašīnu ražotāju “Saab”, izveidojot kompāniju “Saab-Scania”. Kravas automašīnām un autobusiem tiek ieviests jaunais zīmola nosaukums SCANIA.

1980: Nāk klajā GPRT sērija (2. sērija). Tas ir uzņēmuma pirmais pilnībā modularizēto produktu klāsts.

1989: Pirmie etanola autobusi. Astoņdesmito gadu beigās Eiropā tika prezentēti pirmie izplūdes gāzu emisiju standarti. Scania izstrādāja ar etanolu darbināmu motoru, kas darbojas pēc dīzeļa principa.

1993: Scania palēninātājs (retarder) ieiet vēsturē. Automātiskā lejup pa nogāzi braukšanas ātruma kontrole, ko vada ar paneļa sviru vai bremžu pedāli, kļūst par ļoti novērtētu funkciju šoferu vidū. Riteņu bremžu izmantošanu tādējādi var samazināt līdz pat 75%.

1995: Tiek atklāts 4. sērijas modeļu klāsts. 4. sērija uzskatāma kā viena no Scania augstākajām stila virsotnēm. Tāda mēroga ražotāji kā Scania tik būtiskas izmaiņas veic tikai reizi 15 gados.

1995: Scania atkal ir neatkarīgs uzņēmums, jo Saab-Scania tiek sadalīts divās atsevišķās kompānijās. Scania klasiskais logotips ar divriteņa velkošo kloķa mehānismu un grifu tiek atjaunots modernā veidolā.

2004: R sērijas palaišana un PRT modeļu klāsts ir sākums jaunai ērai ar skaidrāku identitāti dažādiem kabīņu modeļiem.

2006: Jaunā autobusu paaudze. Scania piedāvā pilnu autobusu klāstu pilsētai, starppilsētu maršrutiem un tūrismam, kas darbināmi ar dīzeli vai atjaunīgo degvielu.

2011: Scania nolemj visu Eiropā pārdoto transportlīdzekļu standartaprīkojumā iekļaut “Scania Communicator” sistēmu. Tā ievērojami paplašina Scania klientiem sniegto atbalstu, tostarp palīdzību kabīnē un apmācību šoferiem, autoparka pārvaldību birojiem un mijiedarbību ar Scania servisa darbnīcām remontu un apkopes laikā.

2011: Divus gadus pirms normatīvajos aktos noteiktā termiņa Scania iepazīstina ar Eiropā pirmajām “Euro 6” standartam atbilstošajām automašīnām. Šis solis atmaksājas ar labāku tirgus daļu un ilgtspējīgas inovācijas reputācijas pieaugumu.

2014: Scania kļūst par Volkswagen Group pilnībā piederošu meitasuzņēmumu.

2016: Tirgū tiek laista jaunā kravas automašīnu paaudze. Jaunums kabīņu saimē ir S sērija ar līdzenu grīdu, kas nodrošina maksimālu telpu un komfortu, aizstājot agrāko “Top-line” kabīni.

2017: Izlaists XT sērijas automašīnu klāsts. Tās piemērotas smagam darbam, piemēram, celtniecībā un mežsaimniecībā. Tiek ieviesti arī vairāki jauni kabīņu modeļi, tostarp P un G sērija. Tās ir montētas zemāk uz šasijas, atvieglojot iekāpšanu, piemēram, preču piegāžu laikā.

2018: Lai paātrinātu transporta nozares elektrifikācijas attīstību, Scania izziņo 10 miljonu eiro investīcijas sadarbībā ar Zviedrijā bāzēto akumulatoru elementu ražotāju “Northvolt”.

2018: Volkswagen AG 2015. gadā izveidoja Volkswagen Truck & Bus GmbH, lai apvienotu savus zīmolus Scania, MAN un Volkswagen Caminhões e Ônibus. 2016. gadā tiek pievienots digitālais zīmols RIO, un 2018. gadā Volkswagen Truck & Bus kļūst par TRATON GROUP.

2020: Scania iepazīstina ar savu pirmo pilnībā elektrisko kravas automašīnu, kuras darbības rādiuss ir līdz 250 kilometriem.

2021: Scania laiž klajā hibrīda elektriskās (HEV) un uzlādējamā hibrīda elektriskās (PHEV) kravas automašīnas, kuras var aprīkot ar dažādiem spēka pārvadiem un lādēšanas iespējām. Tādējādi tiek piedāvāts risinājums dažādu jomu un transportlīdzekļu tipu prasību apmierināšanai, piemēram, saldēšanas iekārtu transportam, betona maisītājiem un reģionālajām preču piegādēm, sniedzot līdz 40% degvielas ietaupījumu.