Atkāpšanās no Afganistānas gada sākumā, Putina un Baidena video samits pēc Kremļa provokācijas, svīšana pie Irānas kodolsarunu galda – gads pasaules vienīgajai superlielvalstij nav bijis viegls. Rakstā apkopoti pieci svarīgākie Amerikas Savienoto Valstu ārpolitikas notikumi gada apskata griezumā.
1. Atkāpšanās no Afganistānas
Šā gada augustā ASV pabeidza savu atkāpšanos no kara plosītās Afganistānas. Šis notikums izraisīja ievērojamu pasaules uzmanību, jo piepildījās šķietami pats sliktākais iespējamais iepriekš modelētais nākotnes scenārijs – teroristiskais grupējums «Taliban» pārņēma varu. Lai gan varas pārņemšanas brīdī talibi solīja, ka atteiksies no arhaiska, islāma fundamentālistu kustībām raksturīga pārvaldes stila un veidos iekļaujošu pārvaldi, tā vien izskatās, ka pagaidām ar solījumu turēšanu klājas salīdzinoši grūti.
Euronews savā reportāžā 1. decembrī ziņoja, ka atslēgas posteņus Afganistānas pārvaldē ieņem tikai «Taliban» biedri, sieviešu tiesības tiek zināmā mērā ierobežotas (lai gan salīdzinot ar pirmo «Taliban» režīmu ir vērojami zināmi uzlabojumi) un epizodiski notiek vēršanās pret vecā režīma atbalstītājiem.
Afganistānas nedienas paspilgtina arī bēdīgā ekonomiskā situācija – ir ticis apturēts starptautiskais finansējums un miljardiem dolāru no valsts aktīviem ārvalstīs, galvenokārt ASV, tika iesaldēti pēc tam, kad talibi sagrāba valsti savā kontrolē.
Tas, savukārt, ir traucējis izmaksāt algas valsts sektorā strādājošajiem un daudziem licis celt paniku par draudošo humāno krīzi. Tāpat valdībai arī ir problēmas samaksāt par enerģijas resursu patēriņu un valsts bankām ir atļauts izsniegt ierobežotu skaidras naudas apjomu.