Pirmo reizi “digitāli atsaiņota” Amenhotepa I mūmija (1)

Šī ir pirmā reize kopš 11. gadsimta pirms mūsu ēras, kad kāds ir ielūkojies zem rūpīgi saglabātās mūmijas lina saitēm. Toreiz faraona mūmija tika vēlreiz ietīta, jo kapeņu izlaupītāji to bija sabojājuši, vēstīts izdevumā "UPI".

“Fakts, ka Amenhotepa I mūmija modernajos laikos nekad nebija attīta, sniedz mums unikālu iespēju, ne tikai pētīt, kā tā tika mumificēta un apglabāta, bet arī, kā tā tika apglabāta otrreiz - vairākus gadsimtus pēc faraona nāves,” komentēja pētniece Sahāra Salēma.

Salēma ir galvenā autore pētījumam, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Frontiers in Medicine”.

“Digitāli attinot mūmiju un virtuāli noņemot tās slāņus – sejas masku, saites un pašu mūmiju – mēs šo izcili saglabājušos faraonu varam pētīt līdz vissmalkākajām detaļām,” piebilda Salēma.

Datortomogrāfija parādīja, ka Amenhitepam I nāves brīdī bija labi zobi. Noskaidrojās, ka viņš mira aptuveni 35 gadu vecumā un bija 1,70 metru garš. Nāves iemesls pagaidām nav skaidrs.

“Amenhoteps I fiziski atgādināja savu tēvu. Viņam bija taisns zods, mazs taisns deguns, čirkaini mati un nedaudz izvirzīti augšējie zobi,” teica Salēma.

Zem saitēm zinātnieki atklāja arī 30 amuletus. Faraona rokas ir sakrustotas uz krūtīm, kas ir agrākais zināmais šādā pozā apglabātas mūmijas piemērs. Mūmijai ir arī sejas maska, kas veidota no lina slāņiem, papirusa un ģipša. Maskai ir akmens acis.

Pētnieki saka, ka mūmijai nav nekādu redzamu bojājumu, kurus izdarīja kapeņu izlaupītāji. Senie mūmijas restauratori bija savu darbu labi paveikuši.

Amenhotepa I mūmiju arheologi atklāja 1881. gadā, un tā bija viena no nedaudzajām mūmijām, kuru pētnieki ir atstājuši neskartu, jo tā ir ārkārtīgi labi saglabājusies.