Ir jāpieņem, ka Latvijā paliks daļa senioru, kuri nepieņems primāro vakcināciju Covid-19, norāda Juhņēviča (21)

Viņa atklāja, ka pašlaik Latvijā ir apmēram 103 000 nevakcinētu personu vecumā virs 60 gadiem.

"Lai mēs sasniegtu 90% aptveri [starp personām virs 60 gadu vecuma], mums ir jāsavakcinē vēl 50 000 seniori.

Mēs šobrīd ar NVD kolēģiem pārrunājam, kas būs tas nākamais solis, ko vēl darīt. Mēs neapstāsimies, mēs meklēsim risinājumus. Protams, ka process ir lēns un ļoti, ļoti sarežģīts, un mums ir jāapzinās, ka mums paliks seniori, kuri nepieņems lēmumu par primāro vakcināciju," skaidroja Juhņēviča.

Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja norādīja, ka primārās vakcinācijas process senioriem bijis ļoti sarežģīts un grūts jau kopš rudens sākuma. Tolaik ar savu palīdzību sāka iesaistīties arī pašvaldību pārstāvji, apzinot ģimenes ārstu prakses un aicinot seniorus vakcinēties.

"Līdz ar to tika veikti šie pasākumi, bet arī tad mēs palēnām redzējām, ka tas sāk izsīkt. Šobrīd notiek vēl papildu aktivitāte, kurā pilnībā nevakcinēto senioru saraksti tiek nodoti ārstniecības iestādēm, kas ir piesaistījuši savus speciālistus un apzvana seniorus. Vēl joprojām šis process notiek, un tas notiks līdz 15.janvārim, kad šīs ārstniecības iestādes arī saņem papildu motivējošu atlīdzību par šo," sacīja Juhņēviča.

Vienlaikus viņa atklāja, ka rezultāti ir slikti, jo ir pietiekami daudz senioru, kuri pat pēc ilgām sarunām ar speciālistiem nepiekrīt vakcinācijai pret Covid-19.

Runājot par vakcinācijas procesu, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska raidījumā atklāja, ka tieši ģimenes ārstiem lielākās problēmas vakcinācijā sagādā darbaspēka trūkums un pārslodze, kā arī nepietiekami laba informācijas apmaiņas sistēma e-vidē.

""Vivat" sistēma īsti galīgi nedarbojas, joprojām. "E-veselībā" mēs nevaram sazināties savstarpēji ar sadarbības partneriem, šajā gadījumā pašvaldībām. Saprotiet, mums tā kā vecos laikos telefoniski jāsazvanās, jādod saraksti. Ziniet, kaut kāda tehnoloģijas palīdzība varētu būt arī no valsts puses," teica Kozlovska.

Juhņēviča, atbildot Kozlovskas sacītajam pauda, ka Latvijā nav vienotas datu bāzes, kurā vajadzības gadījumā cilvēkiem varētu operatīvi izsūtīt informāciju par vakcināciju.

"Šobrīd tas viss tiek veidots no dažādām citām datubāzēm. Mums ir šī "Vivat" sistēma, kas sākotnēji tika veidota tieši kā centrālā sistēma, kur cilvēki var pieteikties un sev ērtā laikā vakcinēties, mums ir šie kontakti. Mums ir pašvaldību datu bāzes, mums ir "E-veselība"," skaidroja Juhņēviča, kura norādīja, ka šis jautājums pašlaik tiek risināts. Viņa pauda cerību, ka jautājums par operatīvu iedzīvotāju apzināšanu varētu tikt atrisināts līdz vasarai.

Kā ziņots, aizvadītajā Ziemassvētku nedēļā Latvijā par 35% samazinājies vakcinācijas pret Covid-19 temps, bet pirmreizēji sapotēto cilvēku īpatsvars bijis apmēram tāds pats kā nedēļu iepriekš, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati, kuri gan tuvāko dienu laikā vēl varētu tikt papildināti.

Pagājušajā nedēļā kopumā Latvijā pret Covid-19 sapotēti 45 649 cilvēki, tostarp 6293 saņēmuši pirmo poti, 7201 - otro, bet 32 155 - pirmo balstvakcīnu. Nedēļu iepriekš kopējais sapotēto cilvēku skaits bija 70 510, no kuriem 8582 tika vakcinēti pirmreizēji, 12 016 saņēma otro poti, bet 49 912 - pirmo balstvakcīnu.

Aizvadītajā nedēļā ik dienu poti pret Covid-19 saņēma vidēji 6522 cilvēki, bet nedēļu iepriekš - vidēji 10 073 cilvēki.