Lūgta vērtēt atsevišķu iepriekš pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšanu pirms Jaunā gada, viņa pauž bažas, ka sekas tam var atstāt negatīvu ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu. "Ceru, ka tie, kas palaida, rēķinās ar to, kāda var būt situācija slimnīcās janvāra beigās. Mediķu un visas veselības aprūpes sistēmas pienākums jau paliks, bet domāju, ka ne visi vēlreiz izturēs to fizisko un emocionālo spēju sasprindzinājumu, kāds bija rudenī."
Runājot par balstvakcināciju un omikrona paveidu, Zavadska atzīst, ka ieguvēji būs tie, kuri tā dēvēto trešo vakcīnas devu saņēma vēlāk, jo tās efekts attiecībā pret omikronu darbojoties ne vairāk kā desmit nedēļas. Taču vislabāk pasargātie esot cilvēki, kuri ir gan vakcinējušies, gan izslimojuši Covid-19. Tas gan nenozīmējot, ka vakcinētajiem ir vērts apzināti mēģināt saslimt, lai uzlabotu savu imūnreakciju, jo riski esot lielāki nekā iespējamais ieguvums - mirst arī vakcinētie Covid-19 pacienti, viņa atgādina.
IVP vadītāja paredz, ka Covid-19 radītā situācija lielā mērā mainīsies vēlā pavasarī. "Kad mēs visi būsim vakcinēti un izslimojuši vai tikai vakcinēti, vai tikai slimojuši, kad nāks nākamie varianti, būs jāskatās, vai šim vīrusam būs sezonalitāte. (..) Vārdu sakot, domāju, ka mēs šito balli beigsim līdz vēlajam pavasarim, vasara droši vien būs labāka, un pēc tam, ja vakcīnas mums vēl būs vajadzīgas, tās būs jāpielāgo - ražotāji ir pateikuši, ka viņi to var izdarīt. Nedomāju, ka visiem būs nepieciešama balstvakcinācija. Tā vairāk būs vajadzīga vecumā virs 65 gadiem, cilvēkiem ar blakusslimībām, imūnsupresētajiem."