LLPA aicina valdību iesaistīties un rast risinājumus enerģijas cenu krīzei

Līdz ar energoresursu cenu kāpumu strauji sadārdzinās arī citu pakalpojumu maksa. LLPA pašvaldības jau saskaras ar elektrības un siltumapgādes cenu kāpumu, ko īpaši izjūt tās pašvaldības, kas nav pārgājušas uz vietējo kurināmo.

Ārkārtas sanāksmes laikā LLPA valstspilsētu vadītāji diskutēja par situāciju energoresursu jomā un pauda vienotu atbalstu Daugavpils pašvaldībai enerģētikas krīzes situācijā, norādot uz steidzamu risinājumu nepieciešamību no valsts puses.

LLPA norāda, ka straujais energoresursu cenu pieaugums būtiski ietekmē pašvaldību budžetus un nākamā gadā būs papildus nepieciešami vairāki miljoni eiro augošo energoresursu izmaksu segšanai. Līdz ar to nepieciešama steidzama valsts iesaiste un aktīva darbība, lai ierobežotu nekontrolētu enerģijas cenu pieaugumu un no tā neciestu valsts iedzīvotāji un neuzkrātos jauni parādi.

Pēdējā pusgada laikā strauju cenu kāpumu ir uzrādījuši visi būtiskākie energoresursi - dabasgāze, elektroenerģija, ogles, nafta. Energoresursu sadārdzinājums ir bijis ārkārtējs un iepriekš nepieredzēts - līdz šim tik lielas cenu izmaiņas tirgū nekad nav novērotas. Dabasgāzes un elektroenerģijas resursi ir sasnieguši arī vēsturiskos cenu rekordus. Arī šī brīža nākotnes cenu prognozes liecina, ka dabasgāzes cena nākošos mēnešos saglabāsies augstā līmenī, uzsver LLPA pārstāvji.

Turpinoties energoresursu cenu kāpumam, Daugavpils valstspilsētas dome izsludinājusi vietēju enerģētikas krīzes situāciju siltumapgādē un vērsusies pēc palīdzības pie valdības. Daugavpilī siltumapgādē vēsturiski 90% tiek izmantota dabasgāze, līdz ar straujais dabasgāzes cenas kāpums, būtiski ietekmējis Daugavpils siltumenerģijas ražošanas izmaksas.

Līdz šim Daugavpilī bija izdevies saglabāt vienu no zemākajiem apkures tarifiem valstī, tomēr straujā dabasgāzes cenu kāpuma dēļ, pašvaldības atbalsta iespējas, kas ļautu saglabāt samērīgu apkures tarifu, nu ir kļuvušas ierobežotas.

Valainis norāda, ka ārkārtas krīzes situācijas izsludināšana Daugavpilī ir būtisks signāls valdībai un visām Latvijas pašvaldībām par draudošo enerģētikas krīzes situāciju valstī. Daugavpils pašlaik ir pirmā pašvaldībā Latvijā, kas ceļ trauksmi siltumapgādē, taču vēsturiski līdzīgā situācijā savulaik nonākušas arī citas Latvijas pilsētas, kā piemēram, Jelgava, Valmiera un Liepāja. Tas liecinot, ka šādā krīzes situācijā var nonākt jebkura pašvaldība. Līdz ar to steidzami ir nepieciešams valsts mēroga risinājums, lai novērstu vispārējās enerģētikas krīzes situāciju valstī.

"Ir nepieciešams nekavējoties rast risinājumu Daugavpils pilsētas krīzes situācijā, kā arī kopā ar pašvaldībām izstrādāt īstermiņa un ilgtermiņa risinājumus, lai enerģētikas krīze nevēršas plašumā un netiktu apdraudēta siltumenerģijas nodrošināšana valsts iedzīvotājiem," rosina Valainis.

Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš uzskata, ka Daugavpils situācija prasa valsts līmeņa iejaukšanos, ņemot vērā pilsētā vēsturiski izveidojušos milzīgu dabasgāzes īpatsvaru siltumapgādē. Turklāt, iepriekš piesaistītie privātie siltuma ražotāji elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes ietvaros pašlaik ir atteikušies piegādāt iedzīvotājiem siltumenerģiju pilsētai zemā siltumenerģijas tarifa un rekordaugstas dabasgāzes cenas biržā dēļ. Šāda situācija nodara būtisku kaitējumu pilsētas enerģētiskai drošībai un ir jauns izaicinājums valsts enerģētiskas politikas pārskatīšanas nepieciešamībai.

"Enerģētiskā krīze pilsētā ir nevis dabasgāzes neesamības dēļ tirgū, bet gan tādēļ, ka ne katra ģimene pašlaik spēj apmaksāt rēķinus," atzīst Elksniņš.

LLPA tikšanās laikā pārrunāja vairākas atbalsta risinājumu iespējas, piemēram, īstermiņā, lai ierobežotu enerģijas cenu nekontrolētu pieaugumu, var piemērot terminētas nodokļu atlaides energoresursiem, bet ilgtermiņā nepieciešams izstrādāt konkrētus valsts atbalsta mehānismus un sakārtot organizatoriskos jautājumus šāda veida krīzes situāciju risināšanai.

Jau tuvākajā laikā LLPA plāno pārrunāt enerģētikas krīzes situāciju Daugavpilī un augošo energoresursu cenu ietekmi uz pašvaldību budžetiem ar Ministru kabinetu un attiecīgajām ministrijām, aicinot valdību respektēt krīzes situāciju Daugavpilī un steidzami rast nepieciešamo atbalstu, kā arī pārrunāt iespējamos valsta atbalsta mehānismus citām pašvaldībām.

Kā vēstīts, pirmdien Daugavpils domes deputāti ārkārtas sēdē nolēma pilsēta izsludināt vietējās nozīmes enerģētisko krīzi.

AS "Daugavpils siltumtīkli" līdz 2022.gada 10.janvārim uzdots izstrādāt un iesniegt pašvaldībā apstiprināšanai siltumenerģijas apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību enerģētiskās krīzes laikā Daugavpils pilsētas siltumenerģijas lietotājiem.

Pamatojoties uz enerģētiskās krīzes situāciju, Daugavpils pilsētas pašvaldība lūgs Ministru kabinetam un Valsts kasei piešķirt bezprocentu aizņēmumu pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" apgrozāmiem līdzekļiem dabasgāzes iegāžu veikšanai un vērsīsies pēc atbalsta valdībā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 312 "Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā", lai rastu iespēju iegādāties dabasgāzi no Inčukalna gāzes krātuvē uzkrātajām valsts stratēģiskajām rezervēm par pirmskrīzes cenām.

Viens no iemesliem šī domes lēmuma pieņemšanai bija tas, ka mainījās dabasgāzes piegādātāju līguma nosacījumi, proti, tika pieprasīta priekšapmaksa par dabas gāzi 100% apmērā.

Domes lēmums par enerģētiskās krīzes izsludināšanu ir pamats veikt tālākas darbības problēmsituācijas risināšanai un tuvākā mēneša laikā siltumapgādi gala patērētājiem tas nekādā veidā neietekmēs.

Deputāti nolēma izveidot Daugavpils pašvaldības enerģētiskās krīzes centru un apstiprināt tā nolikumu.

Savukārt Ekonomikas ministrija (EM), komentējot Daugavpils pašvaldības lēmumu par enerģētisko krīzi, uzsver, ka Latvijā nepietrūkst energoresursu, tādu kā elektrība, gāze un naftas produkti, un tos ir tehniski iespējams piegādāt visiem lietotājiem nepieciešamajā apjomā, tādēļ energoapgādes sistēma ir droša un funkcionējoša un tajā krīzes nav.

Vienlaikus iedzīvotāju nonākšana situācijā, kad tie nav spējīgi maksāt par saņemto pakalpojumu, pēc būtības iezīmē sociālā rakstura problēmas, kuras būtu risināmas caur dažādiem sociāla atbalsta instrumentiem tiem iedzīvotājiem, kuriem ir radušās grūtības veikt samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem, nevis tikai tāpēc, ka ir augušas cenas par energoresursiem, pauž EM pārstāvji.