/nginx/o/2021/12/02/14236082t1h4330.jpg)
Lai uzlabotu 53 gadus vecam mirdzaritmijas pacientam dzīves kvalitāti un darbaspējas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra speciālisti martā sekmīgi veica Baltijas valstīs unikālu ablācijas operāciju caur augšējo dobo vēnu, kas ilga sešas stundas.
Visbiežāk šādas operācijas notiek caur apakšējo dobo vēnu, taču diemžēl ir pacienti, kuriem anatomiskas variācijas dēļ caur apakšējo dobo vēnu sirdij piekļūt nav iespējams. Arī šim pacientam ar apakšējās dobās vēnas apakšējā segmenta iztrūkumu nevarēja veikt operāciju, izmantojot ierasto metodi.
Tā kā mirdzaritmija ievērojami mazināja šī pacienta dzīves kvalitāti un darbaspējas, kā arī medikamentozi sirds ritmu noturēt neizdevās, speciālisti izlēma veikt ablācijas operāciju caur augšējo dobo vēnu. Kā skaidro kardiologs Kaspars Kupics, ja operācija netiktu veikta, aritmija turpinātos un tā būtu persistējusi.
“Šādas operācijas ir tehniski sarežģītas un laikietilpīgas.
Operācija ilga aptuveni sešas stundas un noritēja bez komplikācijām. Pacientam tika sniegta visaugstākā līmeņa un kvalitātes ārstēšana, tāpēc liels paldies visam iesaistītajam personālam, īpaši kardioloģei Kristīnei Jubelei, anesteziologu komandai, māsām par paveikto darbu, kā arī īpašs paldies Latvijas kardioloģijas centra vadītājam profesoram Andrejam Ērglim par tik profesionālas vides un komandas nodrošināšanu,” uzsver Kupics.
Mirdzaritmija ir viena no biežākajām aritmijām pēc 40 gadu vecuma un tās ārstēšana nereti ir sarežģīta.
Tikai trešdaļai pacientu izdodas noturēt nepieciešamo normālas sirdsdarbības jeb medicīniski - sinusa ritmu, lietojot antiaritmiskos medikamentus. Gadījumos, kad medikamenti nepalīdz, tiek lietota ķirurģija.
Invazīva mirdzaritmijas ārstēšana, lietojot ablācijas metodi (ablācijas laikā pacientam sirdī, kreisajā ātrijā no iekšpuses veic piededzināšanu noteiktās vietās), ir sevi pierādījusi pēdējos 30 gados un nu jau kļuvusi par vienu no ārstēšanas pamatmetodēm. Ar šīs invazīvās ārstēšanas metodes palīdzību sinusa ritmu izdodas noturēt ilgtermiņā līdz pat 70 – 80 % pacientu. Metode ir sarežģīta un tās pamatā ir plaušu vēnu elektriska izolācija no sirds, jo tieši plaušu vēnu atiešanas vietās no sirds rodas elektriski perēkļi, kas iniciē priekškambaru ekstrasistoles un mirdzaritmiju.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)