Latvijas Republikas Satversmei, 1. Saeimai un Latvijas Bankai – 100 gadi (1)

Pie tās izstrādes 1920. gadā sasauktā Satversmes sapulce bija strādājusi aptuveni divus gadus. Satversmi izsludināja 1922. gada 30. jūnijā un tā oficiāli stājās spēkā tā paša gada 7. novembrī.

Satversme bija būtiskākais solis, kas juridiski nostiprināja Latvijas tautas pašnoteikšanās tiesības, valsts iekārtu un tiesisko sistēmu. Atbilstoši mērķim, Satversme paredz, ka augstākā vara Latvijā kā demokrātiskā valstī pieder tautai, taču visiem pilsoņiem ir pienākums arī atzīt Satversmē noteiktās valsts varas un tās pieņemto lēmumu leģitimitāti. Tas lieku reizi atgādina, ka pašiem ievēlēt savus priekšstāvjus nozīmē ne vien tiesības, bet arī atbildību.

Interesanti, ka vārdu “satversme” pirmoreiz darinājis jaunlatvietis Atis Kronvalds un to ierosinājis lietot konstitūcijas apzīmēšanai vēl ilgi pirms latvieši tika pie valsts dibināšanas. Kā skaidrots Nacionālajā enciklopēdijā, Kronvalds 1869. gadā ierosinājis tieši šī vārda lietošanu, jo “cilvēki tādēļ pieņēmuši likumus, lai tiem būtu vajadzīgā laikā, kur patverties, lai tiem būtu tversmes.” Tādējādi valsts pamatlikums arī simboliski apzīmē tā mērķi garantēt pilsoņu tiesību aizsardzību.

Kopš stāšanās spēkā Satversme ir tikusi grozīta kopumā 15 reizes un vienreiz arī apturēta – 1934. gada 15. maijā, kad Kārlis Ulmanis nodibināja autoritāro režīmu. Tās darbība netika pilnībā atjaunota līdz pat 1993. gada 6. jūlijam, kad par to paziņoja nesen ievēlētā 5. Saeima – pirmā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Būtiski, ka kaut gan pēc deklarācijas par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu sākotnēji tika iecerēts izveidot jaunu konstitūciju, galu galā Satversme tomēr tika atjaunota. Tagad Satversme ir viena no vecākajām joprojām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā – vecākas konstitūcijas ir vēl tikai astoņās citās valstīs.

1995. gadā ar jaunu Satversmes 85. panta redakciju tika nodibināta Satversmes tiesa, 1998. gadā Satversme tika papildināta ar “Cilvēka pamattiesību” nodaļu, bet 2014. gadā jaunā redakcijā tika izteikta Satversmes preambula jeb ievads.

Līdz ar Satversmes stāšanos spēkā pirmo tautas pastāvības institūciju – Latvijas Satversmes sapulci – aizvietoja Latvijas Republikas Saeima. 1. Saeimu ievēlēja 1922. gada 7. un 8. oktobrī. Šajās vēlēšanās piedalījās 82,2 % balsstiesīgo vēlētāju. Tolaik Saeimu uz trim gadiem ievēlēja tie Latvijas pilsoņi, kuri bija sasnieguši 21 gada vecumu. Arī tolaik politiskajam spēkam, lai iekļūtu Saeimā, bija jāpārvar 5% vēlētāju balsu barjera. Kopumā tas nozīmē, ka Saeimā var iekļūt relatīvi daudz politisko spēku un likumdevēja institūcijā var valdīt visnotaļ liela politiskā sadrumstalotība. Galvenā atšķirība, ko varam vērot šodien, ir tas, ka tagad vēlam Saeimu tikai ik pēc četriem, nevis trim gadiem.

Atbilstoši Satversmes pieņemšanai 1922. gada 7. septembrī tika nodibināta un darbu sāka arī Latvijas Banka, kurai tika piešķirtas naudas emisija tiesības. 1940. gada 17. jūnijā Latvijas Banka tika inkorporēta PSRS, bet darbība atjaunota 1991. gadā.