Padomju Sociālistisko Republiku Savienības dibināšanai – 100 gadi

Pēc tam, kad 1917. gadā Krievijas revolūcija bija iznīcinājusi teju četrsimt gadus pastāvejušo Krievijas impēriju un noslēdzās vairāk nekā trīs gadus ilgušais pilsoņu karš, komunistiskās ideoloģijas karognesējs Ļeņins un boļševiku Komunistiskā Partija bija ieguvuši kontroli ne vien pār Krieviju, bet arī Baltkrieviju, Ukrainu un Aizkaukāza Federāciju (vēlāk Gruziju, Azerbaidžānu un Armēniju). 1922. gada decembrī visu četru Padomju Sociālistisko Republiku pārstāvji sanāca Maskavā, un 30. decembrī tika parakstīts Padomju Savienības dibināšanas līgums, kam faktiski bija lemts pakļaut visas republikas Maskavas centrālajai varai.

Vēlāk, īpaši “pateicoties” Otrajam pasaules karam, PSRS iekļāva jau 15 Padomju Sociālistiskās Republikas, tostarp Baltijas valstis, un faktiski veidoja platības ziņā lielāko valsti pasaulē. Tās vairāk nekā 40 “zelta gadu” laikā pēc uzvaras Otrajā pasaules karā PSRS vadība izvērsa nežēlīgas represijas pret miljoniem iedzīvotāju (kuri tika izsūtīti uz attāliem PSRS reģioniem piespiedu darba nometnēs, izspiegoti, spīdzināti vai nogalināti), tajā pašā laikā uzturēja Auksto karu jeb sāncensību ar ASV par vadošo lomu pasaules politikā, iesaistījās Korejas, Vjetnamas un Afganistānas un daudzos citos karos, kā arī nosūtīja pirmos cilvēkus kosmosā.

Pēc tam, kad PSRS jau ilgstoši bija cietusi no ekonomiskām un politiskām likstām, 1980. gadu beigās sākās Padomju Savienības noriets, kas oficiāli noslēdzās 1991. gada Ziemassvētkos. Taču 50 gadus ilgais okupācijas periods atstājis neizdzēšamas sekas gan Latvijā, gan daudzās citās postpadomju valstīs.