Eiropas Savienības priekštecei EOTK – 70; Eiro apgrozībā – 20 gadi

1952. gada Parīzes līgums ne vien apvienoja sešu Eiropas valstu – Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas un Nīderlandes ogļu un tērauda tirgu, izveidojot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, bet arī dibināja vairākas no vēlāk izveidotās Eiropas Savienības augstākajām institūcijām. Tolaik tās dēvēja par Augsto iestādi, Parlamentāro asambleju, Ministru padomi, Eiropas Kopienu Tiesu un Padomdevēju komiteju, taču vēlāk tās kļuva par Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu, Eiropadomi, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Savienības Tiesu.

Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveidošanas mērķis bija novērst kara atkārtošanos, galvenokārt starp Franciju un Vāciju, veicinot integrāciju un ekonomisko līdzatkarību Eiropas valstu starpā. Kā redzams, primārais mērķis ir ticis sasniegts, jo starp vēsturiskajiem ienaidniekiem karš nav izcēlies un pastāvošā konkurence vairs nav salīdzināma ar to, kāda tā bija pirms 80 gadiem. Turklāt ņemot vērā lielās pasaules ģeopolitiskās izmaiņas, kad aizvien lielāku ietekmi gūst valstis ārpus eiroatlantiskās zonas, tikai ciešāka integrācija varējusi uzlabot Eiropas valstu pozīciju globālajā politikā.

Kā likumsakarīgs šo procesu pēctecis, Eiropas Savienības oficiālā valūta eiro šodien, 1. janvārī, atzīmē savu divdesmit gadu jubileju kopš tā nonākusi apgrozībā fiziskā formā. Šobrīd tā ir otrā plašāk lietotā valūta pasaulē.

Kaut gan oficiāli eiro tika ieviests jau 1999. gadā, sākotnēji tas tika izmantots tikai elektroniskām transakcijām un uzskaitei, taču 2002. gada 1. janvārī apgrozībā nonāca arī eiro monētas un banknotes. Šajā datumā par oficiālo valsts valūtu eiro kļuva 12 valstīs – Spānijā, Nīderlandē, Beļģijā, Austrijā, Grieķijā, Portugālē, Īrijā, Vācijā, Francijā, Luksemburgā, Somijā un Itālijā.

Šobrīd eiro ir faktiski taustāmākais apliecinājums Eiropas integrācijai – to izmanto vairāk nekā 330 miljoni cilvēku un tā ir oficiālā valūta jau 19 valstīs. Latvija oficiāli pievienojās eirozonai 2014. gadā. Vienotās valūtas mērķis ir nodrošināt stabilitāti ES vienotajā tirgū, kā arī veicināt tā attīstību, atvieglojot tirdzniecību un investīciju piesaisti. Ikdienā eiro priekšrocības vislabāk izjūtam tad, kad ceļojam vai iepērkamies ārvalstu interneta veikalos. No otras puses, vienotā valūta paredz arī vienotu monetāro politiku, kas ne vienmēr atbilst katras dalībvalsts ekonomiskajiem apstākļiem un īstermiņa vajadzībām.