EP deputātes: Kremlis vēlas iznīcināt dokumentus par simtiem politieslodzīto mūsdienu Krievijā (100)

Kā informēja Eiropas Tautas partijas (ETP) grupā, abas politiķes atzīmēja, ka Kremlis vēlas iznīcināt dokumentus par simtiem politieslodzīto mūsdienu Krievijā. Juknevičiene un Kalniete pieprasa, lai Krievijas varas iestādes atceltu šo lēmumu un apturētu represijas pret pilsonisko sabiedrību, cilvēktiesību aktīvistiem un neatkarīgajiem masu medijiem.

EP deputātes nākušas klajā ar paziņojumu saistībā ar Krievijas tiesas lēmumu slēgt Vēstures, izglītības, labdarības un cilvēktiesību aizstāvības biedrību "Starptautiskais Memoriāls" un cilvēktiesību aizstāvības centru "Memoriāls", jo Krievijas varas iestādes uzskatīja tās par "ekstrēmistiem" un "teroristiem". "Memoriālu" dibināja Nobela miera prēmijas saņēmējs Andrejs Saharovs, kura vārdā nosaukta EP balva.

Juknevičiene atzīmēja, ka Krievijas valdība vēlas izdzēst no atmiņas Padomju Savienības Komunistiskās partijas noziegumus un attaisnot arī pašreizējo agresīvo rīcību.

Politiķe norādīja, ka "Memoriāls" veic padomju režīma masu deportāciju, Gulaga un citu noziegumu vēsturisko izpēti. Viņa uzsvēra, ka izpratne par vēsturi ir svarīga nākotnei.

""Memoriāls" ir viena no senākajām un ievērojamākām cilvēktiesību grupām Krievijai. Tas ir simbols nerimstošai cīņai par brīvību, demokrāti un cilvēktiesībām postpadomju teritorijā un ārpus tās. Taču tā bija kā dadzis acī Krievijas varas iestādēm, jo "Memorāls" publicēja Krievijas politieslodzīto sarakstu," pauda bijusī Lietuvas aizsardzības ministre.

Viņa skaidro, ka patlaban politieslodzīto skaits Krievijā ir 420. Tas esot pastāvīgs atgādinājums varas iestādēm par to nespēju aizsargāt savu pilsoņu pamattiesības.

Savukārt kādreizējā Latvijas ārlietu ministre un EP deputāte Kalniete uzsvēra, ka tā sauktais "ārvalstu aģentu likums", uz kura balstās apsūdzības pret "Memoriālu", neatbilst starptautiskajiem un Eiropas cilvēktiesību standartiem, un tā atcelšanai jābūt prioritātei. Tāpat viņa norādīja, ka likums ir pretrunā ar Krievijas starptautiskajām saistībām.

"Ja Krievijas varas iestādēm izdosies iznīcināt "Memoriālu", tas pieliks punktu arī unikālajām datubāzēm, dokumentu kolekcijām un politiskā terora upuru atmiņu pierakstiem. Šīs datu bāzes ir unikāls cilvēces mantojums, nevis Krievijas varas iestāžu īpašums," pauda Kalniete.

Viņa uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai šie dokumenti tiktu aizsargāti, saglabāti un arī turpmāk būtu pieejami visiem interesentiem, studentiem, pētniekiem un upuru ģimenēm.

Pēc Juknevičienes paustā, Krievijas cilvēktiesību aizstāvis Sergejs Kovaļovs, kurš 2009.gadā saņēma Saharova balvu "Memoriāla" vārdā, sacīja, ka ar šo balvu "mēs ceram dot ieguldījumu, lai izbeigtu baiļu un vardarbības loku, kas skar cilvēktiesību aizstāvjus Krievijā". Kādrreizējā Lietuvas aizsardzības ministre uzsvēra, ka šis uzdevums nebūt nav tuvu beigām un ETP grupa darīs iespējamo, lai atbalstītu un palīdzētu Krievijas cilvēktiesību aizstāvjiem tik ilgi, cik nepieciešams.

Jau rakstīts, ka Krievijas Augstākā tiesa 28.decembrī pieņēma lēmumu par organizācijas "Starptautiskais Memoriāls" likvidāciju. Ar prasību par Krievijas ievērojamākās cilvēktiesību aizstāvju organizācijas likvidāciju tiesā vērsās Ģenerālprokuratūra.

Prokuratūra savu prasību pamatoja ar likuma pa "ārvalstu aģentiem" pārkāpumiem, kurus vairākkārt esot pieļāvis "Memoriāls", kas dokumentē komunistiskā režīma noziedumus un simbolizē Krievijas demokratizācijas procesu pēc PSRS sabrukuma.

Savukārt Maskavas pilsētas tiesa 29.decembrī uzdevusi slēgt cilvēktiesību centru "Memoriāls", kas cīnās pret tiesību pārkāpumiem Krievijā. Tiesnesis Mihails Kazakovs lēma apmierināt prokuratūras prasību par centra slēgšanu, apsūdzot to likuma par "ārvalstu aģentiem" pārkāpumos, kā arī "terorisma un ekstrēmisma attaisnošanā".