Zemeslode izplešas vai saraujas? (10)

Tā kā no mūsu planētas kosmosā nonāk liels daudzums gāzu, Zemes atmosfēra saraujas. Tiesa, pati planēta nesamazinās. Planētas veidojas akrēcijas procesā, kad savā starpā saduras kosmiskie putekļi, beigu beigās izveidojot lielāku objektu. Zeme izveidojās pirms 4,5 miljardiem gadu, tomēr akrēcijas process turpināja norisināties un Zemes masu nemitīgi papildināja meteorīti un meteori.

Planētai veidojoties, norisinās vēl kāds process: tā saucamā atmosfēras iztvaikošana. Atmosfērā skābekļa, ūdeņraža un hēlija atomi absorbē pietiekami daudz Saules enerģijas, lai spētu no atmosfēras izkļūt kosmosā. Zinātnieki var tikai aptuveni aplēst, kā šis process ietekmē Zemes kopējo masu.

“Protams, tas viss vēl tiek pētīts, jo ir grūti izmērīt Zemes masu reālajā laikā. Mums nav vajadzīgie dati, lai noskaidrotu, vai Zeme zaudē vai pieaudzē masu,” izdevumam “Live Science” skaidroja pētnieks Gijoms Gronofs.

Izmērot meteorītu un meteoru daudzumu, zinātnieki ir aplēsuši, ka ik gadu uz Zemes nokrīt aptuveni 16 500 tonnu materiāla. Savukārt, izmantojot satelītu datus, aplēsts, ka no Zemes atmosfēras kosmosā ik gadu nonāk aptuveni 66 100 tonnu materiāla. Tiesa, lai arī tas izklausās daudz, mūsu planētas kontekstā tas ir ļoti, ļoti maz.

Izmantojot tagadējās aplēses, zinātnieki aprēķinājuši, ka būtu vajadzīgi pieci miljardi gadu, lai Zeme zaudētu tādu atmosfēras daudzumu, kas būtu neatgriežams. Tiesa, ir zināms, ka okeāni un, piemēram, vulkāniskie procesi palīdz piesātināt atmosfēru, tāpēc minēto gadu skaitli var palielināt vismaz 3000 reižu, sakot, ka Zeme savu atmosfēru nezaudēs vēl aptuveni 15,4 triljonus gadu.

Mēs, protams, to nesagaidīsim, jo ilgi pirms tam Zeme būs kļuvusi neapdzīvojama Saules evolūcijas dēļ. Proti, aplēsts, ka Saule pēc pieciem miljardiem gadu kļūs par sarkano milzi. Tāpēc atmosfēras izzušana mums nav pārāk aktuālā problēma.