Ar zināšanām pret siltumnīcefekta gāzēm (2)

Latvijā ir aptuveni 20 tūkstoši hektāru kūdras lauku, un šī organiskā nogulumieža ieguvei ir nozīmīga loma tautsaimniecībā. Saskaņā ar International Trade Center aprēķiniem, 2020. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc eksportētās kūdras apjoma, pārdodot 1,97 miljonus tonnu kūdras. Tuvākais sekotājs Vācija globālajā tirgū piegādāja 1,5 miljonus, Kanāda – 1,42 miljonus, Igaunija - 1,32 miljonus, Nīderlande 1,24 miljonus un Īrija 0,93 miljonus tonnu kūdras. Latvijas daļa globālajā kūdras tirgū 2020. gadā bija 14,7%, kas mūs padara par ļoti nozīmīgu spēlētāju.

2015. gadā Latvijas Valsts mežzinātnes institūts «Silava» jau uzsāka pētījumu, kā visefektīvāk veikt kūdras atradņu rekultivāciju. Darba gaitā tika paplašinātas zināšanas par to, kas notiek ar kūdras laukiem izstrādes laiku un pēc tam. Vienlaikus tika identificēti jautājumi, uz kuriem vēl nebija atbilžu. Pirmkārt, kas notiek ar emisijām no grāvjiem? Otrkārt, kā vēja erozija iedarbojas uz kūdru, kamēr lauki nav apauguši ar zaļumiem? Treškārt, cik daudz oglekļa aizplūst no oglekļa laukiem kopā ar ūdeņiem? Un, ceturtkārt, kas notiek, ja kūdras lauki tiek appludināti?

Atbildes uz šiem jautājumiem tiek meklētas ar Kohēzijas politikas instrumentu atbalstu īstenotajā projektā «Siltumnīcas gāzu emisijas faktoru un lēmumu pieņemšanas atbalsta rīku izstrāde degradēta kūdrāju apsaimniekošanai pēc kūdras ieguves». Darbs pie tā tika sākts 2020. gada aprīlī un nu jau tiek iegūti pirmie augļi.

«Pētījuma ietvaros noskaidrojam, cik lielas ir emisijas no kūdras laukiem visos četros uzskaitītajos scenārijos. Zinot šī emisijas, mēs varēsim piedāvāt kūdras lauku apsaimniekotājiem un politikas veidotājiem instrumentus un pasākumus klimta izmaiņu mazināšanai,» stāsta projekta vadītājs, «Silava» vadošais pētnieks Andis Lazdiņš. Viņš cer, ka pētījuma iegūtie rezultāti palīdzēs pašmāju ražotājiem strādāt videi draudzīgi, nemazinot ražošanas apjomus. Proti, ieviešot zinātnē balstītus risinājumus, tie varēs samazināt oglekļa dioksīda emisijas un tādējādi neveicināt klimata izmaiņas.

LVMI «Silava» projekts ir uzskatāms piemērs, kā Kohēzijas politikas instrumenti var palīdzēt ES vides mērķu sasniegšanā un viedākas, zināšanā balstītas uzņēmējdarbības veikšanā. Projekts atbilst ES Regulai 2018/841 par siltumnīcas efekta gāzu emisiju un piesaistes zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā iekļaušanu klimata un enerģētikas satvarā līdz 2030. gadam, kā arī UNFCCC Parīzes nolīguma uzstādījumiem, tādēļ saņēmis finansējumu no Eiropas Reģionālā attīstības fonda specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā».

Sagaidāms, ka jaunajā plānošanas periodā no 2021.–2027. gadam atbalstu gūs daudzi līdzīgi Latvijas zinātnieku un inovatīvu uzņēmēju pieteikumi. Zināms, ka Latvijas ekonomikas attīstībai Kohēzijas politikas ietvaros pieejami aptuveni 10,5 miljardi eiro, kas palīdzēs īstenot daudzus vides uzlabošanas un ilgtspējīgas saimniekošanas projektus. ES investīcijām ir izvirzīti

pieci galvenie mērķi: Viedāka Eiropa, Zaļāka Eiropa, Savienotāka Eiropa, Sociālāka Eiropa un Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Viedāka Eiropa paredz atbalstīt inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, kā arī digitalizāciju. Zaļākas Eiropas ietvaros tiek īstenoti klimatneitralitāte un vides aizsardzības projekti, Savienotāka Eiropa ir par drošu, ilgtspējīgu un pieejamu transporta un digitālo savienojumu attīstību. Sociālāka Eiropa paredz vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, bet Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa ir ilgtspējīga un līdzsvarota reģionu attīstība.

Raksts tapis projekta #RītdienasEs ietvaros. Projekts ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.