Foto galerija ⟩ Skaistākās ziemeļblāzmas fotogrāfijas no visas pasaules (2)

Fotogrāfs Olli Sorvari iemūžināja Somijas ziemeļblāzmu.

“Es zinu, ka citreiz pats ceļojums ir svarīgāks par sasniedzamo rezultātu, un pēc šīs fotogrāfijas man patiešām šķiet, ka tā ir. Mans ziemas pārgājiens nebija garš, taču man nebija piemērotu sniega apavu, tādēļ visu laiku slīdēju pusmetru dziļā sniegā ar katru veikto soli.

Nākamreiz vienkārši došos pa slēpotāju iemītajiem maršrutiem.

Visu šo laiku bija apmācies, ne miņas no gaismas, taču beidzot man tas izdevās. Es nofotografēju arī Piena ceļu,”

par savu piedzīvojumu stāsta Sorvari.

“Ziemeļblāzma ir kas tāds, kā dēļ noteikti ir vērts censties. Taču, lai to notvertu, ir vajadzīga ļoti kvalitatīva foto kamera, jo “ar aci” šo ziemeļblāzmu ne vienmēr var labi saskatīt.

Šī savdabīgā krāsu deja ir tik īpaša, ka atklājas tikai vidēji 1 vai 2 reizes naktī netālu no Polārā loka.

Dažās naktīs tās nav vispār, tādēļ paredzēt laikapstākļus un piemērotu fotografēšanas brīdi nav vienkārši,” par savu Aļaskas attēlu stāsta fotogrāfs Marks Adamuss.

Savukārt Maiks Karpovs ziemeļblāzmas medībās devās uz Arhangeļsku Krievijā, kurā līdzās vēsturiskajam kultūras mantojumam, piemēram, 18. gadsimtā celtai baznīcai, atrodas arī vērtīgie un dziedējošie minerālūdeņi.

Attēla uzņemšanas naktī gaisa temperatūra bija nokritusies līdz mīnus 28 grādiem pēc Celsija skalas, taču skaidrajās debesīs bija vērojams mēness un zvaigznes, visapkārt vibrēja klusums un miers, atceras Karpovs.

Savukārt Daniels Kordāns devās uz Kolas pussalu Krievijā, kur, pēc paša fotogrāfa vārdiem, upes neaizsalst pat mīnus 35 grādu aukstumā.

Viņš atceras, ka, fotografējot ziemeļblāzmu, viņa kameras statīvs “sasala ragā”, kamēr viņš pats līdz ceļiem stāvēja stindzinošajā ūdenī. Lai sasildītos, bija vajadzīgas vairākas stundas krievu pirtī.