Pagarināta ārkārtējā situācija, sertifikātiem noteiks termiņu - par ko vienojusies koalīcija (209)

Plānotas arī izmaiņas attiecībā uz vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātu derīguma termiņiem pakalpojumu saņemšanai un ceļošanai, tomēr izmaiņas neattieksies uz darba pienākumu veikšanu. Vakcinācijas sertifikātiem paredzēts noteikt deviņu mēnešu derīguma termiņu, savukārt personām, kas saņēmušas "Johnson& Johnsnon" vakcīnu, tas būs īsāks jeb pieci mēneši.

Pavļuts atzīmēja, ka šodien koalīcijā tika atbalstīts VM pirms mēneša rosinātais priekšlikums -

15.februārī "iedarbināt" jaunu sertifikātu derīguma termiņu sistēmu.

Tiem, kuriem 15.februārī apritēs pieci mēneši no "Johnson& Johnsnon" vakcīnas saņemšanas brīža, būs jāveic balstvakcinācija, pretējā gadījumā viņu sertifikāti vairs nebūs derīgi. Citu vakcīnu ražotāju devu saņēmušajiem būs dots laiks deviņi mēneši kopš sākotnējās vakcinācijas, teica Pavļuts.

Covid-19 testēšanu plānots paplašināt īpaši privātajā sektorā.

Kariņš, pamatojot vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņa ieviešanu, pauda, ka tas strādā līdzīgi kā telefona baterijas. "Mēs zinām - kad mēs uzlādējam telefonu, telefons ļoti labi strādā, bet parasti nākamajā naktī mums ir jāuzlādē no jauna, jo akumulators ar laiku nosēžas. Līdzīgi šīs vakcīnas ir ārkārtīgi spēcīgas un pasargā cilvēkus, cilvēku dzīvības, pasargā no smagas saslimšanas, bet līdzīgi kā telefona akumulators, to efektivitāte zūd. Tātad mums pa laikam ir jāuzlādē vakcinācijas, varētu teikt, akumulators," skaidroja premjers.

Par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl būs jālemj Ministru kabineta sēdē, kā arī lēmums jāpārstiprina parlamentā.

Pēc Kariņa vārdiem, doma, ka demokrātiska valsts ar ierobežojumu palīdzību varētu pilnībā pārvarēt Covid-19 izplatību, nav iespējama - tam nepieciešama arī katra sabiedrības locekļa individuāla iesaiste. Viņš pauda, ka pieeju ieviest stingrus "lokdaunus" arī mazāku saslimstības uzplaiksnījumu gadījumā izvēlējusies tikai Ķīna, kamēr, piemēram, Eiropā, tostarp Latvijā, esot izvēlēta pieeja pēc iespējas neaizskart indivīda tiesības un ekonomisko attīstību, cik tas ir iespējams.

"Mēs cenšamies [cīnīties pret Covid-19] nevis ar ierobežojumiem kā galveno ieroci, bet ar cilvēka aizsardzību kā galveno ieroci. Un mēs - cilvēki - varam sevi individuāli aizsargāt, uzņemdamies individuālu atbildību, proti, vakcinējoties, valkājot maskas un testējoties. Tā stratēģija, kāda tā ir bijusi izstrādāta agrāk, turpinās arī šodien un arī uz priekšdienām tas tā arī būs," teica Kariņš.

Valdības vadītājs domā, ka iemesli, kādēļ cilvēki arvien saslimst ar Covid-19, esot saistīti ar pamata drošības pasākumu neievērošanu, nevakcinēšanos, kā arī faktu, ka vīruss ir ļoti lipīgs.

Ministru prezidents uzsvēra, ka

sabiedrībai ir svarīgi mainīt domāšanu un apzināties, ka valsts visu neierobežos, tā vietā esot jāsaprot katram sava paša atbildība.

"Mēs tagad ieejam omikrona vilnī nevis ar domu, ka mēs vilni apturēsim, slēdzot visu kā Ķīna, bet mēs tam vilnim tiksim cauri, ja mēs katrs individuāli uzņemsimies atbildību un pildīsim savus individuālos pienākumus, domājot, kā mēs varam sevi pasargāt," izteicās Kariņš.

Premjers solīja, ka tik ilgi, kamēr spēkā būs ierobežojumi, uzņēmējiem būs pieejami finanšu atbalsta mehānismi.

Pavļuts vērtēja, ka svētki Latvijā pavadīti relatīvi mierīgi, tomēr, kā jau bijis paredzams, vērojama omikrona izplatība. Sācis arī pieaugt neizsekojamo inficēšanās gadījumu skaits, vienlaikus paredzams, ka tas vēl augs, teica veselības ministrs, piebilstot, ka liels gadījumu skaits tiek atklāts lidostā, un valdībai būtu jālemj par testēšanas turpināšanu.

"Šīs prognozes norāda, ka omikrona izplatības masveidība un ātrums būs tik lieks, ka ir apdraudēta valsts kritisko funkciju nepārtrauktība, ne tikai slimnīcu noslodze," minēja Pavļuts, sakot, ka dažu nedēļu laikā vienlaikus varētu slimot tāds iedzīvotāju skaits, cik ar gripu izslimo 10 gados. Tāpat citu valstu pieredze ļaujot domāt, ka var rasties arī traucējumi citās nozarēs, piemēram, aviācijā, jo slimo apkalpju locekļi.

Pavļuts uzskata, ka pēc iespējas jācenšas izvairīties no ierobežojumu stingrākajām formām, kādas tika ieviestas pērn oktobrī un novembrī. Koalīcija vēlas izvairīties no lēmumiem par skolu darbības ierobežojumiem, pakalpojumu pieejamības pārtraukumiem vai komandantstundu. Tāpēc ministrs aicina iedzīvotājus vakcinēties, balstvakcinēties, valkāt kvalitatīvas sejas maskas un respiratorus, maksimāli izmantot testēšanas iespējas, pēc iespējas strādāt no mājām un apzināties, ka omikrons ir ārkārtīgi lipīgs un izplatās daudz straujāk nekā deltas paveids.

TVNET jau ziņoja, ka VM iepriekš Operatīvās vadības grupas (OVG) formātā izteica aicinājumu ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām. VM pauda nostāju, ka pašlaik epidemioloģiskās drošības prasību mazināšana nav iespējama.

Ministrija rosināja noteikt papildu drošības nosacījumus, piemēram, medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošanu, darbinieku obligātu testēšanu kritiskajās nozarēs, maksimāli turpināt attālinātu darbu, veikt papildu testēšanu ar paštestiem pakalpojumu saņemšanai, piemēram, amatieru sportā, koru un deju kolektīvos.

Ministrijai tika uzticēts aktualizēt drošas darba vides rekomendācijas.

Ieraksts sēdes protokolā liecināja, ka, uzklausot ziņojumu par Covid-19 omikrona celma paveida izplatību Latvijā, ministriju pārstāvji un sociālie partneri netika atbalstījuši būtisku papildu drošības pasākumu ieviešanu.

Jau vēstīts, ka, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, Latvijā līdz 2022.gada 11.janvārim ir spēkā ārkārtējā situācija un virkne epidemioloģiskās drošības pasākumu. Privāta pulcēšanās ir atļauta līdz desmit personām telpā un līdz 20 personām ārā. Lielākā daļa pakalpojumu ir pieejami "zaļajā režīmā", kas nozīmē, ka tos var saņemt tikai ar vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.

Koalīcijā diskutē par iespēju noteikt pienākumu vakcinēties visiem par 60 gadiem vecākiem iedzīvotājiem

Koalīcijā ir sākušās diskusijas par iespēju noteikt pienākumu vakcinēties pret Covid-19 visām personām, kas ir sasniegušas 60 gadu vecumu, šodien pēc koalīciju veidojošo partiju sanāksmes paziņoja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Politiķis izteicās, ka vakcinācijai Covid-19 omikrona paveida kontekstā "ir īpaša vieta". Pēc viņa vārdiem, iedzīvotājiem jāapzinās, ka arī omikrona paveida dēļ Latvijas slimnīcās primāri nonāks un mirušo starpā lielākoties būs tieši nevakcinētie gados vecākie cilvēki.

Patlaban Latvijā ir vēl ap 100 000 senioru vecumā virs 60 gadiem, kuri nav vakcinējušies

pret Covid-19, atzīmēja ministrs un uzsvēra, ka epidemioloģiskās drošības uzlabošanai nepieciešams vakcinēt vēl vismaz 50 000 šīs vecuma grupas iedzīvotāju.

Šodien koalīcijas partiju sanāksmē notikusi diskusija par iespēju šai riska grupai noteikt pienākumu vakcinēties un par konkrētiem risinājumiem, kā to praktiski īstenot, tomēr par to diskusija vēl turpināsies.

Lūgts pastāstīt vairāk par šo ieceri, Pavļuts skaidroja, ka partiju sanāksmē šodien izskanēja daudz un dažādi viedokļi. Koalīcija esot vienota nostājā par to, ka jāatrod veids, kā savakcinēt vēl vismaz 50 000-60 000 nevakcinēto senioru, kuri nav saņēmuši nevienu poti pret Covid-19. Tas pat esot svarīgāks uzdevums par balstvakcinācijas veicināšanu, jo tam ir lielāka ietekme uz dzīvību glābšanu, uzsvēra veselības ministrs.

Konkrētu risinājumu, kā mudināt šīs grupas iedzīvotājus vakcinēties, koalīcija vēl nav pieņēmusi, jo speciālistiem esot jāizvērtē praktiskās iespējas ieviest kādus pasākumus, kas ļautu šo lēmumu padarīt ne tikai par "deklaratīvu, bet iedarbīgu". "Vēl ir darbs priekšā," noteica Pavļuts.

Līdzīgas idejas par senioru vakcinēšanu koalīcijā ir izskanējušas arī iepriekš, bet soļi obligātas vakcinācijas virzienā līdz šim nav tikuši sperti.

Koalīcija vienojas ļaut arī vecākajiem bērniem sportot iekštelpās ar skolās veikto testu negatīvajiem rezultātiem

Valdošās koalīcijas partijas ir vienojušās mainīt prasības un atļaut arī vecākajiem bērniem sportot iekštelpās, izmantojot skolās veikto Covid-19 testu negatīvos rezultātus, žurnālistiem pēc partiju sanāksmes sacīja Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis, Saeimas deputāts Jānis Dombrava.

Pēc Dombravas vārdiem, aizvadītajos mēnešos esot varēts novērot tendenci, ka daudzi vecāki savus bērnus vedot trenēties uz kaimiņvalstīm, kas noteikti neesot drošs risinājums un, viņaprāt, padara epidemioloģisko situāciju daudz nedrošāku. Par šādu situāciju sūkstījās arī NA Saeimas deputāts Romāns Naudiņš, kurš pērn bija vienīgais no valdošās koalīcijas deputātiem, kam tika liegta dalība parlamenta darbā, jo viņš netika uzrādījis Latvijā atzītu Covid-19 sertifikātu.

Dombravas skatījumā, ja skolās paštesti jāveic vairākas reizes nedēļā un tie ir negatīvi,

tad neesot īsti argumentu, kāpēc bērni nevar sportot iekštelpās.

Tas arī esot pamata arguments tam, kāpēc koalīcija šodien lēmusi precizēt šīs normas.

Arī Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns uzskata, ka līdzšinējie ierobežojumi attiecībā uz bērnu sportu bijuši "pārspīlēti". Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, svētku laikā daudzi latvieši izceļojuši uz ārzemēm, lai tur vadītu aktīvās sporta gaitas, un pat esot bijušas Latvijas sporta komandas, kuras Lietuvā rīkojušas sporta sacensības un treniņus.

Arī Dombravam esot informācija, ka bija vērojama tendence, ka bērnus regulāri ved trenēties ārpus valsts, bet tie bērni, kuru vecāku rocība to neļāva darīt, netrenējās, "viņu veselība pasliktinājās un sporta iemaņas zuda".

"Tas ir precizējošs grozījums, kuru, es domāju, ka varējām ieviest jau agrāk," piebilda NA deputāts.

Pašreizējais regulējums nosaka, ka sporta treniņos telpās var piedalīties bērni no 12 gadu vecuma ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, savukārt jaunākiem bērniem ietika ar negatīvu Covid-19 testu izglītības iestādes skrīninga ietvaros. Šāda prasība bija noteikta, jo bērniem no 12 gadu vecuma jau ilgāku laiku ir pieejamas iespējas vakcinēties pret Covid-19, kamēr jaunākiem bērniem šādas iespējas ir parādījušās tikai ap gadumiju.

Vienas klases izglītojamie vienas treniņgrupas ietvaros arī pašlaik var sportot ar negatīvu Covid-19 testu izglītības iestādes skrīninga ietvaros.

Savukārt ārā sportot var gan bērni ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, gan skolēni ar negatīvu Covid-19 testu.

Pie kādiem rādītājiem varētu lemt par jauniem ierobežojumiem?

Valdībai par jauniem ierobežojumiem Covid-19 apkarošanai būtu jālemj, ja Covid-19 jauno gadījumu skaits pārsniegs 3000 dienā, bet saslimušo skaits slimnīcās pārsniegs 800 pacientu, šodien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes šādu nostāju pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc politiķa domām, stingrāki pasākumi būtu jāievieš, izpildoties trim parametriem. Pirmais signāls būtu inficēto skaita pieaugums, proti, ja dienā jauno Covid-19 gadījumu skaits pārsniegs 3000. Otrs signāls būtu slimnīcu noslodze - ja stacionēto skaits sasniegs 800 un draudēs tuvoties 1000, tad jālemj par jauniem ierobežojumiem.

Savukārt trešais būtiskais faktors būtu pazīmes, ka nozarēs draud iestāties kritisks darbinieku trūkums masveidīgas saslimstības dēļ.

Par šo koalīcija gan neesot šodien runājusi - tā esot Veselības ministrijas pozīcija, piebilda ministrs.

Jau ziņots, ka pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim, tomēr koalīcija otrdien vienojusies to pagarināt līdz 28.februārim.