Bērni un jaunieši no Latvijas uzvar starptautiskā konkursā "Eiropas kultūras mantojuma radītāji"

Latvija saņēmusi divas balvas - Penkules bērni starptautiski vēstījuši par vēja ģeneratoru pie "Sēju" mājām, bet Purvciema vidusskolas jaunieši - par Briģenes muižu. Šis Zemgales mantojums ir izgājis pasaulē caur jaunās paaudzes prizmu un viņu veidotos videodarbos, skaidro Ruka.

Viņa norāda, ka konkurss notiek kopš 2013.gada, to izsludina Eiropas Kultūras Mantojuma dienu organizācija, bet organizē katras valsts mantojuma institūcija - Latvijā tā ir NKMP. Konkursa auditorija ir sešus līdz 17 gadus veci bērni un jaunieši.

Tā pamata ideja ir rosināt jaunajā paaudzē cieņu, zinātkāri un pētniecisku līdzdarbošanos tik plašā tēmā kā "kultūras mantojums".

Pēc Rukas paustā, Penkules jauno pētnieku veikums par vēja ģeneratoru Latvijas darbu klāstā tika novērtēts kā "lokāli patriotiskākais". Penkule ir pagasts Zemgalē, kas nav īpaši bagāts ar vispārzināmiem pieminekļiem, taču izceļas ar iedzīvotāju patriotisku attieksmi. Tieši šo attieksmi starptautiskajā konkurencē novērtējusi žūrija.

Šajā video darbā kombinēta animācijas tehnika ar dokumentāli filmētu materiālu un plašu vēsturisko izpēti. 1938.gadā celtais ģenerators izcelts kā nenovērtēts industriālais mantojums, ar ko jaunie pētnieki grib lepoties. Viņi pievērš uzmanību inženiertehniskajiem risinājumiem un aicina cienīgi izturēties pret bijušajiem progresa lieciniekiem.

NKMP pārstāve atklāj, ka filmiņu veidoja Kristiāns, Luīze un Gerda, bet par iedvesmu un vadību jāpateicas Aijai Kočinai, kas ir pazīstama kā biedrības "Ālaves muiža" aktīviste un virzītājspēks. Viņas pārstāvētā biedrība no sabrukuma ir izglābusi par graustu nodēvētu koka muižiņu - bezsaimnieka mantu. Šis process iedvesmojis arī mazos pētniekus, kas Latvijas nelielā ciema stāstu iznesuši pasaulē.

Ruka norāda, ka vēstījums par Briģenes muižu Latvijas klāstā tika novērtēts kā "aizkustinošākais un poētiskais" - tas veidots muzikāla video klipa veidā un lakoniski atklāj arī ģimenes stāstu. Darbs ir izglītojošs, tā pamatā ir izpētīts vēsturiskais materiāls. Īsajā formātā atklāta ne vien politekonomisko, bet arī cilvēcisko attiecību ietekme uz kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

Katrā no divām vecuma grupām tiek pasniegtas piecas balvas, Latvija šogad ir pārstāvēta abās. Tā ir augsta atzinība, norādīja Ruka. Tradicionāli uzvarētāju galvenā balva ir brauciens uz Strasbūru, bet pandēmijas apstākļos to aizstāj tiešsaites tikšanās, kā arī Eiropas un katras valsts mantojuma institūciju tematiskās dāvanas.