Aleksandrijas bāka mazajā Farosa salā Aleksandrijas ostā, Ēģiptē, ir visu turpmāk celto bāku arhetips un bija viens no septiņiem senās pasaules brīnumiem. Tas bija viens no pēdējiem senajiem septiņiem brīnumiem, kas tika izpostīts pēc tam, kad vairāku zemestrīču dēļ lielākā daļa sākotnējās struktūras pārvērtās drupās un Ēģiptes sultāns to pārveidoja par viduslaiku fortu ap 1480. gadu.

332. gadā pirms mūsu ēras Aleksandrs Lielais sakāva persiešus un ieņēma Memfisu, kas tajā laikā bija Ēģiptes galvaspilsēta. Ēģiptieši pieņēma viņu par savu jauno faraonu. Izpētījis savu jauno teritoriju, Aleksandrs nolēma nelielo Rakotis zvejnieku ciematu pārvērst par jauno galvaspilsētu. Ciemats bija ideāls, jo atradās piekrastē un Aleksandrs vēlējās piekļūt jūrai, lai tirdzniecības kuģi varētu ievest preces pilsētā un izvest no tās.

Nav pārsteigums, ka Aleksandrs savu galvaspilsētu nosauca par Aleksandriju. Tāpat kā pārējā Ēģiptē, Aleksandrijas krasta līnija ir ļoti taisna un tajā nav kalnu, kas varētu kalpot kā orientieri kuģiem. Krasta apkārtnē ir arī sēkļi un rifi. Tas apgrūtināja kuģu iekļūšanu ostā, īpaši naktī.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X